Kadmijs (Cd) ir sudraba pelēkas krāsas, viegli kaļams un elastīgs metāls, kas veido organiskos un neorganiskos savienojumus.
Daba atrodami septiņi stabilie Cd izotopi-106Cd, 108Cd, 110Cd, 111Cd, 112Cd, 114Cd, 116Cd un viens primārais radioaktīvs izotops 113Cd. 113Cd savukārt veido deviņus galvenos radioaktīvus izotopus. Par visbīstamākajiem atzīti trīs izotopi- 113 Cd (pussabrukšanas periods 9,3 milj.bilj.gadu), 113mCd (pussabrukšanas periods 14 gadi) un 109Cd (pussabrukšanas periods 1,3 gadi).
Kadmijs ir uzskatāms par vienu no ekoloģiski bīstamākajiem smago metālu pārstāvjiem. Dabas vidē kadmijs normāli ir atrodams tikai mikrodaudzumos, tāpēc tā toksiskuma un iedarbības pētījumiem ilgu laiku netika pievērsta uzmanība. Faktiski tikai pēdējo 2-3 desmitgadu laikā ir sākusies nozīmīga tā daudzuma ieplūšana dabas vidē, tāpēc kadmiju var uzskatīt par tipisku mūsu laikmeta cilvēku saimnieciskās darbības pavadoni.
Galvenie kadmija piesārņojuma avoti pārtikā:
minerālmēslu, īpaši fosforu saturošo, lietošana;
dīzeļdegviela (vides piesārņojums);
metalurģija (Cd plaši izmanto kā piedevu- vides piesārņojums);
galvanotehnika (pārklāšana ar Cd- vides piesārņojums);
pigmentu iegūšanā laku, emalju un keramikas ražošanā (vides piesārņojums);
stabilizators polimēros, akumulatoros un baterijās (vides piesārņojums).
No Cd saturošiem priekšmetiem, vielām vai materiāliem to ieguves un lietošanās procesā, kadmijs nokļūst gaisā un ūdenī, kā arī piesārņo augsni. …
