Kādas atziņas es guvu Ārzemju Mākslas muzeja Senās Ēģiptes nodaļā

Senajiem ēģiptiešiem bija īpašs domāšanas veids, kurš piedēvēja atdzimšanu pēc nāves, jeb tā saucamo mirušo kultu, tāpēc arī seno ēģiptiešu mākslas un kultūras pieminekļi lielākoties saistīti vai nu ar mirušo godināšanu, dvēseles atgriešanos vai nākamo dzīvi. Ar to saisītas gan par leģendārām un simboliskām kļuvušās Ēģiptes piramīdas, gan arī citi šī senā laikmeta liecinieki, kurus mēs varam aplūkot arī Ārzemju mākslas muzejā Rīgā. Jāsaka godīgi, ka lielā mērā pateicoties šai ticībai dvēseles mūžībai mēs, pēc apmēram 6 tūkstošiem esam saņēmuši tik bagātīgu ieskatu Ēģiptes kultūrā un tā laika tradīcijās.
Ēģiptieši uzskatīja, ka eksistē tāda mirušo valstība, kura atrodas Nīlas rietumu krastā, tuksnesī. Tāpat viņi ticēja, ka dvēsele ķermeni var atstāt uz ilgāku laiku vai īsāku laika sprīdi, bet tad atgriežas, cilvēks var atdzimt tāpat kā daba. Dvēsele izlido no ķermeņa miršanas brīdī un lidinās apkārt putniņa Ba izskatā, kurš bija putns ar cilvēka galvu un rokām. Putniņš Ba apskatāms kokgriezumā muzeja ekspozīcijā. Šis putns meklē savu miesas sargātāju garu, kas tolaik saucās Ka. Tas bija dzīvības spēks, kas piedzima līdz ar cilvēku un bija cilvēka dubultnieks, tāpēc svarīgi saglabāt ķermeni, lai dvēsele Ba varētu atrast un iemiesoties, ar to izskaidrojama ķermeņa mumificēšāna.…