No personīgas prakses un pieredzes varu izdalīt lielu daļu līgumu, kam nav juridiska spēka, bet puses savas saistības pilda. Līgums zaudē savu juridisko spēku, ja nav ievērotas regulējošā likuma normas. Ejot praksi pie zvērināta advokāta, saskaros ar nomas līgumu, kura darbību viena no pusēm gribēja pārtraukt, jo uzskatīja, ka šāds nomas līgums ir neizdevīgs un nes zaudējumus. Pētot līgumu, secināju, ka līgums ir tipveida līgums, ko nav sastādījis jurists un tajā ir daudz nepilnību un trūkumu. Pušu noslēgto līgumu nevarēja nosaukt par nomas līgumu, jo tajā nebija ietverta viena būtiska līguma sastāvdaļa, attiecīgi, nomas maksa, ko maksā nomnieks. Ņemot vēra visu iepriekš minēto, līgumam, ko slēgušas puses nav spēka un šādu līgumu var nepildīt, pamatojoties uz Latvijas Civillikuma 1470.pantu - būtisks darījumā ir viss tas, kas nepieciešams tā jēdzienam un bez kā arī pats nodomātais darījums nav iespējams. Tādēļ tādās darījuma būtiskās sastāvdaļās neko nevar pārgrozīt pat arī pusēm savstarpēji vienojoties.
Tikko manis minētais piemērs atspoguļoja līgumsaistības starp vienas valsts pusēm, proti, vietējo privāttiesību līgumu, taču arī šīs piemērs iezīmē starptautisko privāttiesību līguma spēkā esamības un neesamības būtību. Attiecībā uz starptautiskajiem privāttiesību līgumiem un to spēkā esamību un neesamību apskatīšu to saistību ar United Nations Convention on contracts of the international sale of goods, 1980. (turpmāk – CISG).
Vācijas Augstākā tiesa nolēma, ka līgums paliek spēkā neskatoties uz līgumā esošiem pretējiem vispārīgajiem noteikumiem. Konfliktējošie termini tika anulēti un aizstāti ar CISG noteikumiem. Vācijas kompānija pārdeva sauso pienu Nīderlandes uzņēmumam, kas to tālāk eksportēja uz Alžīriju un Aruba salu. …