SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Dažos ārvalstu krimināllikumos nav jēdziena „ kabatzādzība”, taču sabiedriskās kārtības traucēšanas gadījumā noteikta kriminālatbildība, kas būtu pielīdzināma huligāniskām darbībām.
2. Ņemot vērā, ka kabatzādzības kā noziedzīga nodarījuma sastāvs ir formāls, personai jāapzinās sava noziedzīgā darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt. Tiešs nodoms konstatējams arī tajos gadījumos, kad, apzināti traucējot sabiedrisko mieru, personas psihiskā attieksme pret eventuālajām sekām un sabiedriskā miera traucēšanu ir vienaldzīga.
3. Bieži tiesa kļūdaini norāda, ka persona, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, izdarījusi paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesa kļūdaini analizē subjektīvo pusi, norādot uz personas vainu. Nepieskaitāmā persona, kura nespēja saprast savu darbību un to vadīt, nevar būt par subjektu noziedzīgajā nodarījumā.
4. Latvijas likumdevējs nav stingri norobežojis krimināli sodāmu kabatzādzību no administratīvi sodāma kabatzādzības. Līdz ar to tiesu praksē ir kvalifikācijas problēmas, kas apgrūtina tās praktisko pielietošanu. Kabatzādzības kā noziedzīga nodarījuma apdraudējums izpaužas rupjā veidā un par krimināli sodāmu kabatzādzību var atzīt tikai tādas darbības, kas rupji un ievērojamā mērā pārkāpj sabiedrisko mieru.
5. Pastāv norobežojuma problēma starp kriminālsodāma kabatzādzības no nodarījuma personai un īpašuma apdraudējumu. Lai kabatzādzību kvalificētu kā izdarītu ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, jākonstatē, ka kaitējums personas veselībai vai īpašumam nodarīts tieši vainīgas personas darbības, kas izdarītas aiz huligāniskām tieksmēm, rezultātā. …