Kabatas nauda - instruments pirmajai finanšu plānošanas pieredzei un attieksmes veidošanai par naudas lomu 9.-12.klašu skolēnu vidū

Secinājumi
1. Nepieciešamība pēc naudas un naudas funkcijas mūsdienās ir saglabājušās, bet arvien mazāk cilvēki izmanto skaidru naudu saviem ikdienas norēķiniem, dominējoša kļūst naudas elektroniskā forma.
2. Par kabatas naudu raksta galvenokārt psihologi, izsakās vecāki medijos, bet maz ir nopietnu pētījumu.
3. Salaspils 2. viduskolas 9.-12. klašu skolēnu vidū visizplatītākais kabatas naudas izsniegšanas biežums ir katru dienu neliela naudas summa 1-3 LVL apmērā (53%), 20% aptaujāto nesaņem regulāru kabatas naudu.
4. Respondentiem, kuri saņem kabatas naudu katru dienu dominē īstermiņa, vienas dienas izdevumu plānošana. Tēriņu mērķi ir saldumi un našķi, spontāni pirkumi sev, liela daļa nesaprot, kur nauda iztērēta. Tātad šāda kabatas naudas došanas prakse neveicina jauniešu prasmi plānot savus izdevumus ilgtermiņā, un nav atbalstāma.
5. Visaudzinošākais kabatas naudas izsniegšanas biežums ir reizi nedēļā. Bērni ne tikai mācās plānot, bet arī attīsta prasmi pakāpeniski virzīties pie nospraustā mērķa, krājot. Šis biežums pamazām gatavo naudas saņēmējus tam laikam, kad pašam būs jāpelna, iemācot noteikt prioritātes – atteikties no mazsvarīgā, kaut kā nepieciešamāka labā.
6. Neregulāri izsniegta kabatas nauda piespiež bērniem pārdomāt viņu tēriņu mērķus; nav tādu jauniešu, kas nezin, kur īsti naudu ir iztērējuši, jaunieši biežāk izvēlas naudu uzreiz neiztērēt, bet to uzkrāt, bet nepastāv plašas iespējas pašam jaunietim pieņemt savus lēmumus un plānot izdevumus.
…