Lai paplašinātu izpratni par klausīšanos, jāizmanto trīs līdzekļus:
1.pašsagatavošanās:
a)saprast, ka klausīšanās ir smags darbs,
b)periodiski atļaut sev atpūsties,
c)pašam būt labā fiziskā formā,
d)atbrīvoties no satraukuma,
e)palielināt vārdu krājumu,
f)paplašināt savu dzīves pieredzi.
2.klausoties izveidot noteiktu sistēmu, lai to sakārtotu:
a) cēlonis un sekas,
b) laika secība,
c) problēmas risināšana,
d) tematu secība,
e) izvēlēties kādu klausīšanās veidu lietosi.
3. lietot pierakstu sistēmu:
a) viena doma viena rindkopa, ne vairāk,
b) pieraksti,
c) saīsināt pierakstus,
d) atstāstīt sev,
e) pārdomāt,
f) pārskatīt.
Uzmanība un koncentrēšanās.
Uzmanība ir tāds gatavības stāvoklis, kad esam ievērojami paaugstinājuši savas reaģēšanas spējas uz kādu konkrētu dzirdes informāciju. Lai būtu uzmanīgi, mūsu apziņai ir jābūt skaidrai, jūtīgai pret apkārtējo vidi. Iepriekš noteikti ir jāpavada laiks lūgšanās.
Uzmanība ir selektīva, jo nespējam veltīt uzmanību visiem apkārtējās vides kairinātājiem. Noteicošie faktori uzmanības koncentrēšanai ir:
1.skaņas atkārtošana.
2.pēkšņas izmaiņas runā.
3.skaņu kontrasti.
4.jaunumi.
5.skaņas ilgums.
6.temps.
7.intensitāte.
Paņēmieni, kā klausoties koncentrēt uzmanību:
1.klusībā atkārtot visu vai galvenos punktus no runātāja teiktā.
2.pievērst uzmanību vai klausoties divas lietas vienlaicīgi.
3.klausīties dažādus runātājus, dažādas tēmas.
4.pārdomāt, apstrādāt un izskaidrot uztverto informāciju.
Noteikti jābūt zinātkārei interesei, bez šīm lietām nekas neizdosies. Šim nolūkam sevi:
1.jādisciplinē sevi,
2.jāpārdomā dienas kārtība,
3.jāatgādina sev, ka mūsu prāts ir gandrīz neierobežots
4.jāatliek fantazēšana,
5.neatņemt cilvēkam pašcieņu,
6.pārliecinies vai tavi nodomi ir pozitīvi.…
