Jēdziens “projekts” Latvijā vairs nav nekas jauns, taču tā vēsture ir samērā īsa. Par apzinātu sākumu projektu vadīšanas ideju izplatībai Latvijā varētu minēt laika posmu no 80.gadu beigām līdz 90.gadu sākumam, un par “pirmo bezdelīgu” šajā jomā var uzskatīt Valsts investīciju programmu (VIP).
Kas tad ir projekts? Klasiskā definīcija skaidro šo jēdzienu kā secīgu pasākumu kopu, kas veicami kādā laika posmā ar nodrošinātu finansējumu, lai sasniegtu mērķi, kas uzlabo esošo situāciju. Bet kāda tad ir šī pašreizējā situācija? Kur mēs esam un uz kurieni mēs ejam?
Sliktā ekonomiskā situācija, kas ļoti lēnām, bet tomēr uzlabojas, strauji augošie tirgi, jaunās tehnoloģijas, vērtību maiņa sabiedrības apziņā – ir tās lietas, kas raksturo pašreizējo situāciju. Bet Latvijas vēlme iesaistīties Eiropas integrācijas procesā rosina mūs uzmanīgāk plānot pasākumus Eiropas līmeņa sasniegšanai. Direktīvas vides, energo sektors, transporta, sakaru un komunikācijas jomā, nodarbinātības un veselības aprūpes jautājumos ir mudinājušas mūsu valsts institūcijas ātri un radoši pievērsties šiem, visā Eiropā aktuālajiem jautājumiem.
Jēdzinā “projekts” ietilpst stratēģiskie attīstības plāni, nacionālās prioritātes, finansējuma plānošana ilgtermiņa skatījumā.
Arī uzņēmējiem, lai šajos apstākļos pastāvētu un izdzīvotu esošajā konkurencē, ir jābūt gataviem ātri reaģēt uz izmaiņām tirgū un atbilstoši tām īsā laikā jāpārkārto savs darbs. Līdz ar iesaistīšanos kopējā tirgus apritē, projektu vieta sabiedrības dzīvē, kā arī visas valsts attīstībā neapšaubāmi pieaugs, bet vienlaikus radīsies problēmas, kuras būs jārisina gan teorētiski, gan organizatoriski.…