Kā Romas arhitektūra atbalso romiešu garu?

Grieķi ir likuši pamatus klasiskajai arhitektūrai un tēlotāja mākslai, klasiskajai traģēdijai un eposam. Romiešiem un Romas kultūrai pretēji ir cits raksturs. Romieši ir radījuši augsti attīstītu militāru tehniku, smalki izstrādātu civilo likumu sistēmu utt. Visam, pie kā ķērās romieši, bija skaidri izteikts praktiskums. Tieši šādas dzīves uztveres dēļ, Roma – valsts, kas sāka savu vēsturisko attīstību kā viens pilsētas dzīves organizētāja, - vēlāk sasniedz varenību, par kādu nevarēja sapņot pat priekšteči, un uzspieda visām Vidusjūras zemēm savus civilizācijas principus.
Jau pašā sākotnējā Romas attīstības periodā bija raksturīga citu tautu sasniegumu izmantošana. Būdami galvenokārt zemkopji un lopkopji, romieši piesavinājās no kultūras ziņā pārākās etrusku cilts gan rakstību, gan mākslas, gan pilsētbūvniecības, gan velvju arhitektūras principus. Bez tam romieši arī izmantoja arī citu Itālijas tautu, Itālijas grieķu koloniju, hellēnisma un austrumu tautu kultūru devumu.
Romiešu attieksme pret aizguvumiem no citu tautu kultūrām bija dažāda. Visu iepazīto viņi novērtēja divējādi – iedalīja divās kategorijās. Pirmajā kategorijā viņi ieskaitīja visu praktiski vērtīgo. To romieši izmantoja tikai kā pamatu saviem tālākajiem meklējumiem, izgudrojumiem un sasniedza attiecīgajā virzienā jaunu pakāpi, tā radot jaunas romiskas tradīcijas, kas raksturīgas romiešiem. …