Ražošanu, kā zināms, nevar organizēt no tukša gaisa, ražošana nevar notikt bez ražošanas resursiem. Ražošanas resursu tirgus iedalās četros tirgos: dabas resursu tirgus, kapitāla tirgus, darbaspēka tirgus, uzņēmējspēju tirgus. Katram atsevišķam resursu tirgum ir sava specifika, kura iespaido katra tirgus pircēja un pārdevēja ekonomisko rīcību. Ražošanas resursu tirgu iespaido: pieprasījums – resursu pieprasījuma atkarība no patēriņa priekšmetu un pakalpojumu pieprasījuma, piedāvājums – resursu ierobežotība. . Resursu tirgus analizēšanas gadījumā liela nozīme ir cenas jautājums, jo ražošanas resursu pircēji vēlas iegādāties resursus pa zemākām cenām un resursus ar lielāku potenciālo atdevi, taču resursu pārdevēji ir ieinteresēti tos pārdot par augstāku cenu, balstoties uz to ierobežotību. [2.]
Ražošanas resursu cenu veidošanās īpatnības:
1.savstarpējās sakarības, piemēram, preču galējais derīgums pret pieprasījumu, galējās ražošanas izmaksas pret piedāvājumu, konkurences iedarbība u.c;
2.Ražošanas izmaksu minimalizēšana un peļņas maksimalizēšana iegādājpoties ražošanas resursus par zemāku cenu;
3.Ieņēmumu maksimalizēšana pārdodot preces par augstāku cenu;
4.Kompromisi cenu jautājumos starp pircēju un pārdevēju;
5.Ražošanas resursu efektivitāte, investīciju lielums u.c;
6.Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem ar mērķi, lai galējie realizācijas ienākumi pārsniegtu galējo ražošanas resursu kopējās izmaksas;
7.Pieprasījuma ietekme uz aizstāšanas iespējām, alternatīvās izmaksas;
8.Ražošanas resursu kompleksa kombinācijas, piemēram, darbaspēka izmaksu nerēķina uz katru darbinieku atsevišķi, bet gan uz visiem kopā u.t.t.…
