Viens no iemesliem politikas un morāles konfliktam reālajā pasaulē ir saistīts ar šo divu fenomenu izcelsmi un funkcijām. Ne tikai Latvijā, bet arī citās demokrātiskās valstīs pastāv sabiedrības prasība pēc ētiskas politikas, pēc politikas, kas sakņojas attiecīgās sabiedrības morāles normās, kā arī pēc politiķu rīcības saskaņā ar morāles normām.
Ja politiķis ir pārkāpis ētiskos principus, tiek sagaidīta attiecīga rīcība. Parasti atbildības uzņemšanās par neētisku rīcību ir atkāpšanās no ieņemamā amata. Ja gadījums ir strīdīgs vai ja politiķis kādu iemeslu dēļ neatkāpjas no amata, pilsoņiem ir iespējams vērst pret viņu tradicionālās sankcijas – nebalsot par šo politiķi vai viņa partiju tuvākajās vēlēšanās.
Lai šādu rīcību veicinātu un palīdzētu labāk risināt ētiskās dilemmas valsts pārvaldē, ir pieņemti ne tikai likumi par interešu konfliktu novēršanu, bet arī amatpersonu vai institūciju ētikas kodeksi. Likumi par interešu konfliktu novēršanu darbojas daudzās demokrātiskās valstīs, tostarp Latvijā, kur to ievērošanu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču jebkurā gadījumā, tas kāda būs politiskā vide Latvijā nākotnē, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem.
…