NOBEIGUMS
1. Secinājums:
Lai strādātu par advokātu jaunajiem juristiem ir nepieciešams nostrādāt noteiktu laiku par advokāta palīgu un atrast patronu, kas viņu apmāca. Šāda prasība neļauj visiem gribētājiem strādāt izvēlētajā nozarē, jo likums nosaka, ka vienam zvērinātam advokātam var būt tikai viens palīgs.
1. Priekšlikums:
Grozīt Advokatūras likuma 85. pantu, kas nosaka, ka Zvērinātam advokātam nevar būt vairāk par vienu palīgu, dodot iespēju vairākiem jaunajiem juristiem strādāt sevis izvēlētajā nozarē.
2. Secinājums:
Advokatūras un prokuratūras sistēmas ir nesakārtotas un nepastāv vienotas prakses to darbībā. Advokāti specializējas konkrētās lietās un Latvijā nav apzināti viņu specializācijas, kā arī pastāv problēma ar advokātu izvietojumu Latvijas teritorijā. Prokuroru darbības nav vienota un katrs indivīds savus pienākumus interpretē pēc saviem ieskatiem.
2. Priekšlikums:
Izveidot vienotu praksi prokuroru darbā. Izveidot visiem pieejamu sistēmu, kurā būtu apkopots advokāta prakses vieta un viņa specializācijas noteiktās lietās. Tā pat arī izvietot esošos advokātus proporcionāli pa Latvijas apgabaliem.
3. Secinājums:
Latvijā juristu attīstību neveicinošs faktors ir apstāklis, ka nav izveidota vienotas apmaksas sistēma par jurista pakalpojumiem. Likums nosaka, ka katrs advokāts ar klientu vienojas par apmaksas apmēriem. Prokuroru darba samaksa ir atkarīga no valsts ekonomiskā stāvokļa un piešķirtā budžeta, bet netiek ņemti vērā darbinieka sasniegumi, darba kvalitāte vai apjoms.
3. Priekšlikums:
Izveidot vienu apmaksas sistēmu gan advokātiem, gan prokuroriem, piešķirot iespējas atalgojumam mainīties atkarībā no darba apjoma, kvalitātes, sasniegumiem, kā arī par papildizglītošanos savā nozarē. Tas motivētu turpināt izglītību un ne tikai kopējo juristu attīstību, bet arī katra indivīda personīgo attīstību.
…
