Secinājumi
1) Juristam savā profesijā kā galvenais ētikas princips ir gods un cieņa pret klientiem veicot savu darbu, tādējādi parādot savu attieksmi.
2) Juristam jābūt taisnīgam pret klientu un jāpaziņo viņam fakts, ja jurists neuzņemsies lietu konkrētajā gadījumā.
3) Jurista pienākums ir attiekties pret visiem cilvēkiem vienlīdzīgi, ne tikai pēc materiālā stāvokļa, bet arī pēc rases un citiem principiem, jo visi cilvēki ir pelnījuši saņemt pakalpojumus, kas viņiem pienākas.
4) Jurists nedrīkst vilcināt lietu tikai tāpēc, lai no tā sev gūtu materiālu labumu, vai arī nevar pavirši pildīt savu darbu, par to klients ir tiesīgs juristu iesūdzēt tiesā.
5) Pienākums juristam ir rūpēties nevis par savu labumu, ko viņš no konkrētās lietas varētu gūt, bet juristam ir jārūpējas par klienta labumu konkrētajā lietā.
6) Advokāta pienākums pret klientu ir tas, ka viņam jārīkojas apzinīgi, kā arī saskaņā ar likumu un atzītiem juridisko profesiju standartiem un ētiku.
7) Advokāts nedrīkst pieļaut kļūdas, kas klientam var radīt ne tikai materiālo zaudējumu, bet arī morālo.
8) Juristam ar lielu atbildību censties izturēties pret sev uzticētajiem noslēpumiem - spēja neizpaust informāciju, godīgums un augsta morāle ir svarīgas jurista darba sastāvdaļas.
9) Kā piemēram, advokāta pienākums, ir rūpēties nevis tikai par cilvēka lietu, kas ir viņa kompetencē, bet, ja cilvēks ir uzticējies rīkoties viņam ar savu mantu, kā piemēram pēc nāves nolasīt testamentu, tas šis pienākums ir jāizpilda.
10) Juristiem ir pienākums maznodrošinātos cilvēkus apkalpot bez maksas, jo šiem cilvēkiem nav ne attiecīgās izglītības, ne arī līdzekļu, lai panāktu savu taisnīgumu.
11) Katram juristam, vai viņš strādā individuāli vai arī kolektīvi, ir pienākums uzklausīt klientu un, ja klientam ir vēlme palīdzēt šim juristam ar lietas vešanu, tad viņam ir tiesības atbalstīt šo piedāvājumu, jo tas var palīdzēt ātrāk noskaidrot visus lietas apstākļus.
…
