Secinājumi un priekšlikumi
1. Analizējot normatīvos aktus, kur tiek regulēts jēdziens juridiskā persona vai tā atvasinājumi, tika konstatēts, ka normatīvajos aktos nav kopīga jēdziena, kas ir juridiskā persona. Ir aprakstītas juridiskās personas pazīmju regulējums un atsevišķas organizācijas, kam tiek piešķirtas juridiskās tiesības, bet, piemēram, par dažiem par komersantiem, nav pietiekamas informācijas, vai arī tā informācija ir nepietiekama, lai konkrēti un uzreiz var saprast vai tai ir juridiskās personas statuss vai nav. Pēc autores domām, likumdevējam ir jāizdod vienots likums, par juridiskām personām, to veidiem un funkcijām.
2. Saskaņā ar 1. nodaļā apskatīto informāciju, par juridiskās personas jēdzienu, nav tieši noteikts, kas ir juridiskā persona un nav noteiktas tiešas funkcijas, ko tā pilda. Bet tiek izdalītas divas juridisko personu kategorijas, tās ir, kuras veic noteiktu saimniecisku vai komercdarbību darbību (privāto tiesību juridiska persona) un juridiskās personas, kas darbojas publiskas personas vārdā un kurām ar normatīvo aktu ir noteikta kompetence valsts pārvaldē (publisko tiesību juridiska persona).
3. Valsts pārvaldes mērķis ir ieviest kolektīvās vēlmes racionāli, efektīvi un likumīgi. Valsts pārvalde, izmantojot dažādu pārvaldes līmeņu iestādes un organizācijas, pārvērš kolektīvās vēlmes rīcībpolitikās un publiskajos pakalpojumos.
…