SECINĀJUMI
1. Juridiskie akti prātīgā un prasmīgā sastādīšanas gadījumā ir spēcīgs ierocis sabiedrības pārveidošanai. Tomēr ļoti liela daļa atkarīga no aktu izstrādātajiem, kuriem jāpiemīt objektivitāte un kuri neizpauž savas personīgas tieksmes.
2. Juridisko aktu sistematizācija jānodrošina juridisko aktu un tiesību normu sistēmas vienotību, likumdošanas struktūras veselumu un skaidrību, juridisko aktu lietošanas ērtību, atvieglojot to ātru sameklēšanu un savstarpēju sakarību nodibināšanu. To varētu panākt izmantojot visus sistematizācijas virzienus.
3. Inkorporācijas sfērā ir daudz tehnisko- juridisko noteikumu, kuri visi ir versti uz ārējo juridisko aktu apstrādi. No sakuma noteic juridisku dokumentu kritēriju, pēc kura būs sarīkota dokumentu iekļaušana krājumā.
4. Konsolidācija ir vidējais posms starp kodifikāciju un inkorporāciju. Konsolidācijas procesā vairāki normatīvie akti tiek apvienoti vienā.
5. Kodifikācijas rezultātā rodas kodificēti normatīvie akti- kodeksi. Jebkuri grozījumi šajos visas tiesību sistēmas pamatā esošajos tiesību aktos (kodeksos) rada rezonansi visā tiesību sistēmā.
6. Uzskaite ir viens no nepopulārākiem sistematizācijas veidiem, kuru izmanto mazs valstu skaits tieši oficiālajā virzienā.
7. Latvijā juridisku aktu sistematizāciju visās virzienos veic Tieslietu Ministrija, ievērojot visos noteikumus, kuri paredzēti Latvijas Republikas juridisko aktu sistematizācijai .
…