Likumi tiek izstrādāti visdažādāko nozaru vajadzībām. Katrā nozarē ir tai raksturīgi savdabīgi jēdzieni, kurus valodā izsaka ar terminiem. Likumos jāvairās no specifisku jēdzienu un terminu izmantošanas, tomēr daļa šādu terminu ir nepieciešami.
Kas ir termins, un kas ir jēdziens? Termins ir vārds vai vārdu savienojums, ar kuru valodā izsaka specifisku, ierobežotu kādas atsevišķas nozares jēdzienu. Jēdziens savukārt ir īstenības priekšmetu, parādību, to būtisko pazīmju, savstarpējās saistības un attiecību abstrakts atspoguļojums mūsu apziņā, domāšanā.
Teorijā izdala vairākus juridisko terminu veidus:
vispārlietojamie (māja, galds, automašīna utml.);
speciālie nejuridiskie (epidēmija, vakcinācija utml.);
speciālie juridiskie (statuss, prokurors, koncesija utml.).
Par terminu kāda nozares jēdziena izteikšanai izvēlas gan plaši pazīstamus vispārlietojamus vārdus vai to savienojumus, gan īpašus vārddarinājumus (aizdevums, likumpārkāpums, trešā persona).
Lai termins pēc iespējas precīzāk izteiktu jēdzienu, tā izvēlē vai darināšanā ievēro šādas galvenās prasības:
sistēmiskumu,
viennozīmīgumu,
nozīmes precizitāti un formas īsumu,
sinonīmu nevēlamību,
neatkarību no konteksta,
emocionālo neitralitāti.
Lai termins atbilstu sistēmiskuma prasībai un vienlaikus būtu viennozīmīgs un īss, terminā cenšas atspoguļot izsakāmā jēdziena būtiskās pazīmes: virsjēdziena pazīmi (kas iekļauj attiecīgo jēdzienu noteiktas priekšmetu, parādību, pazīmju grupas kategorijā) un apakšjēdziena pazīmi (ar kuru jēdziens atšķiras no blakusjēdzieniem), piemēram, terminā „trešā persona” virsjēdziena pazīme ietverta vārdkopas pamatvārdā „persona”, bet apakšjēdziena pazīme - apzīmētājā „trešā”; terminā „likumpārkāpums” virsjēdziena pazīme ietverta salikteņa pamatdaļā „pārkāpums”, kas liecina, ka termins izsaka pārkāpšanas rezultātu, bet sākumdaļa „likum-” izsaka, ka pārkāpts tiek likums (likuma normas).
Tā kā terminam jābūt viennozīmīgam, tas visā likuma tekstā jālieto tikai vienā noteiktā nozīmē. Termins nav aizstājams ar sinonīmu vai kā citādi variējams. Sinonīmi parasti atšķiras kādā nozīmes niansē, līdz ar to tos var uztvert kā atšķirīgu jēdzienu apzīmējumus un teksts kļūst pārprotams. Tāpēc sinonīmu vai citu termina variantu lietošana liecina par likumā lietotās terminoloģijas nesakārtotību. No sinonīmiem vai citiem termina variantiem vēlams izvēlēties vienu un to konsekventi lietot likuma tekstā, ideālā variantā - visos likumos, ja tajos ir runa par vienu un to pašu lietu. Terminoloģijas vienotība ir būtiski nozīmīga likuma tekstā un valodā vispār. Bez būtiska pamatojuma terminu nemaina. Tas, protams, neattiecas uz gadījumiem, kad neprecīzs vai kļūdains termins tiek aizstāts ar precīzu, sistēmisku vai arī kad reizē ar pārmaiņām sabiedrībā un regulējošās normās vecos terminus atmet un darina jaunus.…
