Kursa darba nosaukums ir “Juridiskie fakti tiesiskajās attiecībās”. Manuprāt, tiesiskās attiecības ir svarīga tiesību struktūras sastāvdaļa, bet, lai tās veidotos, ir nepieciešami arī juridiskie fakti. Lai labāk izprast un izanalizēt juridisko faktu nozīmi tiesiskajās attiecībās, nolēmu sīkāk izskatīt gan vienu, gan otru. Vienā šī darba nodaļā mans mērķis ir izskatīt tiesiskās attiecības, bet pārējās divas veltīt juridisko faktu un problēmu, kas saistītas ar tiem, apskatīšanai.
Cilvēki savas dzīves un darbības gaitā bieži vien stājas savstarpējās attiecībās viens ar otru. Attiecības mēdz būt dauzdveidīgas. Daļēji sabiedriskās attiecības var sadalīt materiālajās un ideoloģiskajās. Attiecības starp cilvēkiem, atkarīgās no to gribas un apziņas, ir visai daudzveidīgas. Tās ir ģimenes (vīra un sievas attiecības, vecāku un bērnu attiecības), darba (strādājošā un administrācijas attiecības), īpašuma (attiecības, kas rodas starp pārdevēju un pircēju) un daudzas citas. Cilvēki iesaistās tajās pēc savas gribas, kaut arī tā ir atkarīga no dažādiem dzīves apstākļiem.
Savukārt attiecību, kas rodas un funkcionē sabiedrībā starp indivīdiem un to apvienībām, visus veidus un formas var saukt sabiedriskām vai sociālām. Tās savukārt rodas no daudzām citām attiecībām: ekonomiskajām, juridiskajām, morālajām, garīgajām, kulturālajām u.c. Pati cilvēku sabiedrība ir attiecību kopums, cilvēku mijiedarbības produkts.
Lai šīs attiecības varētu regulēt, valstī ir vajadzīgas tiesības.
Tiesības – īpašs sabiedrisko attiecību valstisks regulators. Regulējot vienas vai otras attiecības, tiesības piedod tām tiesisku formu, kā rezultātā šīs attiecības kļūst par tiesiskām.
Salīdzinājumā ar citiem sociālajiem regulatoriem, tiesības ir efektīvāks, varas piespiedu un tai pat laikā civilizēts regulators. Jebkuras attiecības iegūst tiesisku attiecību raksturu tikai tajā gadījumā, ja tās rodas uz tiesību normu pamata.
Sekojoši, tiesiskās attiecības var vispārinātā jēgā noteikt kā sabiedriskās attiecības, noregulētas ar tiesībām. Tiesības nav radītājs, bet tikai sabiedrisko attiecību regulators un stabilizators.
Par tiesisko attiecību izveidošanās priekšnoteikumu uzskatāmas tiesību normas, juridiskie fakti un tiesību subjektivitāte (rīcībspēja un tiesībspēja).
Juridiskie fakti ir apstākļi, ar kuriem tiesību normas tiek sasaistītas ar juridiskām sekām, kas vispirmāmkārtām izpaužas dažādajās tiesiskajās attiecībās. Juridiskie fakti: notikumi – no cilvēka neatkarīgas parādības, tiesiskajās vai prettiesiskajās darbībās – juridiskajos aktos un rīcībās.
Šī darba mērķis ir sīkāk izpētīt tiesisko attiecību jēdziena būtību. Izprast kas ir tiesisko attiecību subjekts, objekts un saturs, t.i., izpētīt to struktūru. Kā arī noskaidrot, kādi ir iespējamie tiesisko attiecību veidi. Šos jautājumus ir paredzēts apskatīt pirmajā nodaļā.
Otrajā nodaļā pievērsīšos juridiskajiem faktiem, to lomai un nozīmei tiesiskajās attiecībās, juridisko faktu jēdzienam, funkcijām, klasifikācijai. Apskatīšu ne tikai vienkāršos juridiskos faktus, bet arī sarežģītos juridiskos faktus un faktiskos sastāvus. Kā praktisko daļu iekļaušu tiesas spriedumu un līgumu analīzi.
Trešo nodaļu veltīšu dažādām problēmām juridisko faktu sfērā, kā juridisko faktu izvēles problēma, to problēmas tiesību pielietošanā.…
