Tiesību norma sava vispārīguma dēļ atspoguļo apkopojošas uzvedības normas vai sabiedriskas attiecības. Apkopošana notiek ievērojot sevī tipiskāko un raksturīgāko sabiedriskajās attiecībās. Ar tipiskumu izprot arī to, kas ir raksturīgs dotajai konkrētajai vēsturiskajai sabiedrībai1.
Juridiskās tipizācijas paņēmieni - ir paņēmieni, zināšanas par kuriem tiek izmantotās un ievērotās tiesību normu jaunrades tehnikā. Ar šo paņēmienu pareizo izmantošanu tiek panākti tiesību normas loģiskums, piemērotība laikā un telpā, tiesību normu skaidrība un viegla saprašana, tiesību normu pieejamība un sakārtotība, protams, arī tiesību normas iedarbības un realizēšanas kvalitātes paaugstināšana. Šie paņēmieni atvieglo darbu ar normām nākotnē, nodrošina normu pareizo interpretēšanu un piemērošanu.
Starp tiesību jaunrades tehnikas juridiskās tipizācijas paņēmieniem izdala:
1.Definīcijas;
2.Klasifikācijas;
3.Juridiskās konstrukcijas;
4.Tiesiskās prezumpcijas un fikcijas;
Definīcijas.
Izšķir 1)likumdošanas definīcijas, kas satur vai kas balstās uz normatīviem aktiem un kam ir obligāts raksturs, t.i., likumdošanas definīcijas ir ne tikai juridiskie instrumenti un paņēmieni, bet var būt arī par patstāvīgām tiesiskām normām; 2) definīcijas, kas izriet no tiesu lēmumiem; 3) doktrinālās definīcijas, ko piedāvā juridiskā mācība, skola vai autoritāte. Tā, ka mana referāta temats ir saistīts ar tiesību jaunradi vai likumdošanas tehniku, mēs pievērsīsim savu uzmanību tieši likumdošanas definīcijām2.
Definīcijas – Plašā nozīmē – loģiskā operācija, kuras procesā tiek atklāts jēdziena saturs. Šaurā nozīmē – ir process, kura rezultātā definīcijas lakoniskā formulējumā tiek fiksēts dotā konkrēta jēdziena vai parādības īpatnību kopums3.
Definīcijai jābūt īsai, precīzai un jāsatur atslēgvārdu – lietvārdu, ap kuru fiksējas pārējie vārdi, kuri fiksē parādības būtiskākās pazīmes. Ar definīcijas palīdzību nodrošina visefektīvāko un precīzāko normas teksta formulēšanu, t.i. viskonkrētāko un visprecīzāko likumdevēja gribas izpausmi4.
Likumdošanas definīcijām ir jābūt pēc iespējas precīzām, pilnīgām un saturīgām. Tam ir jāapvieno vispārējā un abstraktā formulā visus juridiskā jēdziena vai juridiskā fenomena īpatnības. Tām ir jāiepilda ar juridisku jēgu termini, kas nereti tiek patapināti no ikdienas valodas. Definīcijai ir jāizslēdz jebkādu divdomību, padarot ar to tiesību interpretāciju un piemērošanu skaidrāku un neapšaubāmu (ja dažādos likumos ir lietotas viena un tas paša jēdziena vai parādības definīcijas, tad tām ir jābūt vienādām).…
