Juridiska persona (legal person) – ar mantisku patstāvību apveltīts veidojums, organizācija, fonds, mantojuma masa, kas spēj patstāvīgi piedalīties civiltiesiskajās attiecībās, uzņemoties pienākumus un iegūstot tiesības. Izplatītākais juridisko personu veids ir uzņēmējorganizācijas. Tām ir sava nošķirta manta, noteikta organizatoriska struktūra, vadītājs u. c. personas, kas tiesīgas paust juridiskas personas gribu. Par juridisku personu ir atzītas arī valsts kopumā, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, kā arī nodibinājumi un lietu kopībaas, kurām ar likumu īpaši piešķirts juridiskas personas statuss, piemēram, mantojuma masa, nodibinājumi, kas nav veidoti kā personu apvienības- fondi.
Ne Civillikumā, ne arī citā Latvijas likumā nav dota juridiskas personas definīcija, ir dots uzskaitījums, ko var atzīt par juridisko personu un kam var piešķirt juridisko personību. Juridiskajā literatūrā ir sastopami daudzi uzskati par juridiskās personas jēdzienu un galvenajām tās pazīmēm. Dažādos pētījumos ir atšķirīgs šo pazīmju uzskaitījums. Arī juridiskas personas būtības traktējumi ir dažādi, ietverot atzinumus, ka tās ir vai nu tiesisks līdzeklis, kas tiek izmantots mantisko attiecību risināšanai, vai arī tiesiski atzīta ekonomisko attiecību realitāte vai, visbeidzot, ka tā ir fikcija, kura izrādījusies noderīga jau minētajai mantisko attiecību regulēšanai, kaut gan personas īpašības nevarot piedēvēt na valstij, ne uzņēmumam, ne lietu kopībai. Tiesisko attiecību praksē jautājumu par darījumu dalībniekiem noskaidrot ir samērā vienkārši, jo pastāv juridisko personu (uzņēmumu, uznēmējsabiedrību un sabiedrisko organizāciju) reģistrācijas sistēma, un juridiskai personai, lai apliecinātu savu tiesībspēju un rīcībspēju, ir jāuzrāda reģistrācijas apliecība un vajadzības gadījumā arī statūti vai nolikums. Teiktais neizslēdz strīdus un domstarpības reģistrācijas procesā: vai tāds, vai citāds veidojums ir reģistrējams juridiskas personas statusā.
Taču saskaņā ar Civillikumu galvenā un nepieciešamā juridiskās personas pazīme ir mantiskā nošķirtība, organizatoriskā vienība, kaut gan attiecībā par pēdējo pazīmi juridiskajā zinātnē ir arī citi uzskati. Ne katra personu apvienība ir juridiskā persona. „Prof. K.Torgāns atsedz personu apvienības kā juridiskās personas būtību, norādot, ka var būt izveidota arī tāda personu apvienība, kurā katrs tās biedrs atbild personīgi, bet manta nav apvienota, vismaz ne uz tādiem noteikumiem, kas izslēdz katra dalībnieka rīcību ar savu mantu un no citiem nošķiramu atbildību.
…
