Ievads
Ikdienā juristiem ir jārisina juridiska rakstura lietas, kurās tiek prasīts atzinums vai nolēmums. Likumīgs. Taisnīgs. Objektīvs. Argumentēts. Viennozīmīgs. Praktizējošie juristi atzīst, ka ceļš līdz šādam nolēmumam bieži vien ir sarežģītu “līkloču” un grūti pamanāmu “zemūdens akmeņu” pilns. Tomēr klientam ir vajadzīgs nevis izziņas process, bet gan rezultāts. Lai sasniegtu rezultātu, bez lietas faktisko apstākļu apstrādes un apgalvojuma veidošanas metodes nevar iztikt. Tikai rūpīgs darbs ar lietas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normu (turpmāk - TN) spēj nodrošināt objektīvu un tiesisku nolēmumu izskatāmajā lietā.
1998.gada 5.februārī tika pieņemts Kooperatīvo sabiedrību likums, kura pārejas noteikumi izvirzīja prasību visām kooperatīvajām sabiedrībām palielināt savu pamatkapitālu. Gadījumos, kad kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls netiek palielināts, Kooperatīvo sabiedrību likuma 52.panta pirmā daļa piešķir tiesības Uzņēmumu reģistram celt prasību tiesā par attiecīgās kooperatīvās sabiedrības atzīšanu par neesošu. Ievērojot minēto normu, 1999.gadā. Uzņēmuma reģistrs (turpmāk – UR) cēla vairākus simtus prasību visās Latvijas tiesās par kooperatīvo sabiedrību atzīšanu par neesošām. Tikai Daugavpils un Limbažu tiesas atteica pieņemt prasības pieteikumus, norādot, ka prasības pieteikums ir apmaksājams ar valsts nodevu. Par vienu no Daugavpils tiesas lēmumiem UR mēģināja iesniegt blakussūdzību, taču to Latgales apgabaltiesa noraidīja. Radās draudīgs precedents, un UR nonāca sarežģītā situācijā, kad, no vienas puses, likums liek pildīt noteiktus pienākumus, bet, no otras puses, nav nepieciešamā finansējuma šāda pienākuma pildīšanai, tādēļ UR galvenais valsts notārs uzdeva juristiem rast risinājumu šajā lietā.
I. Faktisko apstākļu meklēšana un novērtēšana
Jurists faktisko materiālu lielākoties saņem “jēlmateriāla” veidā. Stāstījumā ir daudzi atsevišķi fakti un apstākļi, kuri vēlāk var izrādīties nenozīmīgi. Stāstījums var būt arī nepilnīgs, jo katra cilvēka faktu reprodukcijas spējas ir atšķirīgas. Klients pats atmet, viņaprāt, nesvarīgos faktus, kuri juristam var izrādīties nozīmīgi. Pastāv iespēja, ka klients faktu izklāstā ietver arī nepatiesas ziņas. Jāievēro tas, ka bieži vien klientam nav arī īpašu juridisko zināšanu un viņa valoda atšķiras no jurista valodas, kura ir piesātināta ar pārņemtām normatīvo aktu valodas konstrukcijām. Šādā situācijā tiesību piemērotājam ir nolēmuma izstrādes laikā ir jāveic īpaši rūpīgs darba ar lietas apstākļiem: faktu konstatēšana, atlase, papildināšana, novērtēšana.
Izskatāmajā faktiskajā gadījumā sākotnēji tika saņemta UR Daugavpils reģionālās iestādes vadītājas telefoniska informācija, kurā minēts tikai tas, ka prasības pieteikums nav pieņemts, jo UR ir jāsamaksā valsts nodeva. Sīkāki paskaidrojumi netika sniegti.
…
