Juridiskā un pārvaldes psiholoģija

1.1. Juridiskās psiholoģijas pamatkoncepcijas. Jurid. psih. – psih. nozare, kas pētī noziedznieka personības veidošanas īpatnības, jurista psiholoģiju, noziedznieku pāraudzināšanas psiholoģiju utt. Pamatlicējs Fridrihs – vācu zinātnieks, pētīja psiholoģijas aspektus, pirmais pielietoja psiholoģiju izmeklēšanā. Laplass – 19.gs. matemātiķis. Pirmais sāka pētīt liec-ku liecības: 1) liec-ks nekļūdās un nemelo 2) melo, bet kļudās 3) nekļ., bet melo 4) melo un kļūdās. Hanss Gross veica eksperimentus. Alfrēds Binē – sāka pētīt jaut-mu uzdošanu, uzskatīja, ka atbildes viemēr satur kļūdas. Lai izklāstītu liecības protokolā, jāizklāsta arī jaut-ms. Veidoja pirmus testus. Šterns – pētīja liecību patiesības līmeni. Uzskatīja, ka liecības ir principiāli nepatiesas. Atcerēties grūtāk, nekā aizmirst. Koncepcija, ka atmiņa nav īstenības atspoguļojums. C-ka atmiņu ir egoistiska. Liecības ietekmē valodā esošās formulas, īpaši skaitli.…