Kā liecina nepilngadīgo pusaudžu tiesību pārkāpumu pētīšana visbiežāk noziegumu var izdarīt vienaudžu vai pieaugušo ietekmes rezultātā, pakļaujoties pūļa spiedienam. Vairākumam šo pusaudžu dominē negatīvas rakstura īpašības: slinkums, vājšs raksturs, gļēvums, bezatbildība, agresivitāte u.t.t. Viens no svarīgākajiem iemesliem, kas negatīvi ietekmē pusaudža personības attīstību ir tā dzīvošana nelabvēlīgā ģimenē – vecāku vai radinieku pārmērīga alkohola lietošana, kautiņi, amorāla uzvedība u.t.t. Tomēr nereti ir gadījumi, kad nepareizas tikumības īpašības rada mīlošie vecāki, kuriem nav pareizu priekšstatu par bērna audzināšanu.
Nepilngadīgo psiholoģija.
I Nepilngadīgo problēmas juridiskajā psiholoģijā.
Grūti audzināmiem pusaudžiem kā likums ir negatīva attieksme pret mācībām, kas rezultātā noved pie konfliktiem ar skolotājiem, skolas bidriem. Vairums pusaudži – tiesībpārkāpēji ir tie, kuri neatrod sevi skolas kolektīvā.
Piekrītu J. V. Čufarovskim, ka nepilngadīgo negatīvā uzvedība ir cieši saistīta ar sekojošiem faktoriem:
1)ar iekšējo sociālo vidi;
2)ar pusaudža individuālajām personības īpatnībām, kuras nosaka viņa reaģēšanu uz dažādām dzīves neveiksmēm.(2. – 207.lpp.)
Pusaudžu pārejas vecums ir no 11-15 gadiem, kurā notiek bioloģiskas pārmaiņas organismā. Sociālajā plānā pusaudža pārmaiņas fāze ir pirmatnējās socializācijas turpinājums. Visi šā vecuma pusaudži ir skolnieki. Līdz ar to pusaudžu sociālais statuss maz ko atšķiras no bērna. No psiholoģijas viedokļa šis vecums ir stipri pretrunīgs – rodas tipiski konflikti un lūzums pusaudža pašapziņā.
Jaunieši vecumā no 14-18 gadiem pārstāv sevi kā ‘trešo pasauli’, eksistējošu starp bērnību un pieaugušo pasauli. Bioloģiskajā plānā tas ir fiziskās nobriešanas periods. Jaunība ir pirmās socializācijas noslēdzošais etaps. Šajā periodā viņu priekšā stāv sociālās un personības pašnoteikšanās uzdevums, kas nozīmē ne tikai neatkarību no pieaugušajiem, bet arī precīzu orientēšanos un savas vietas iedalījumu pieaugušo pasaulē.…
