Kvalitātes rādītāji –
Zivju ēdieniem jābūt kārtīgi pagatavotiem, gataviem, nedrīkst būt nepietiekami termiski apstrādāti, jēli. Taču nedrīkst būt arī pārgatavoti – sausi, apdeguši.
Zivju kvalitātes pamatrādītājs ir uzturvērtība, kas atkarīga no tauku un olbaltumvielu satura tajā. No zivju treknuma pakāpes atkarīga to gaļas garšas un kulinārās īpašības.
Garšas īpašības ir atkarīgas arī no zivju vecuma, jaunām zivīm gaļa ir ļoti sausa un bezgaršība, taču pieaugušās zivīs tā ir treknāka un gaļīgāka, savukārt, ļoti lielu, vecu zivju gaļa ir rupja un negaršīga.
Zivju garšas kvalitāti ietekmē arī ūdens baseins un nārsta laiks. Jūras zivis ir bagātākas ar dažādām ekstraktvielām, nekā saldūdens zivis, līdz ar to garša būtiski atšķirās. Jūras zivīm specifisko garšu nosaka amīnu daudzums, kurš īpaši jūras zivīm ir palielināts.
(V. Kozule,2001)
Kopsavilkums
Zivju pozitīvo un kulināri īpašību dēļ zivis tiek plaši iekļautas dažādās ēdienkartēs.
Zivis ir pilnvērtīgo olbaltumvielu ieguves avots cilvēka uzturā, zivis satur daudzas neaizvietojamās aminoskābes, kas nepieciešamas cilvēka organismam.
Zivis ir arī dažādu vērtīgu vitamīnu un minerālvielu avots.
Zivs gaļa viegli asimilējas cilvēka organismā.
Jūras zivīs ir bagātākas ar dažādām, minerālvielām un ekstraktvielām, nekā saldūdens zivis, un līdz ar to ir arī garšīgākas.
Zivis uzturā var lietot dažādos veidos, pastāv vairākas ēdienu gatavošanas tehnoloģijas.
Zivis būtu vēlams lietos uzturā vismaz 2 reizes nedēļā.
Zivis tiek uzskatītas par auksta riska pārtiku, tāpēc tās gatavojot ir stingri jāievēro temperatūru režīmi.
…