Baltijas jūra ir cieši saistījusi latviešus ar jūrniecību. Prasmīga kuģošana, burinieku būve, ostu attīstība palīdzēja veidot jūrniecības zemes ekonomiku, veda mūsu tautu uz pārticību un palīdzēja nest Latvijas vārdu pasaulē.
Pēc Latvijas Republikas atdzimšanas atdzima arī doma paglābt no aizmirstības kādreiz slaveno latviešu jūrnieku un kuģu likteņus. Bija gājusi bojā Latvijas tvaikoņu un burinieku flote, dzīvi palikušie Latvijas jūras transporta darbinieki izkaisīti pa visu pasauli. 1988.gadā nodibinājās Latvijas Kultūras fonda Jūrniecības vēstures kopa. Ļoti daudz tās izveidošanā veica rakstnieks, kuģniecības vēstures pētnieks, popularizētājs Egans Līvs. Par savu uzdevumu Jūrniecības vēstures kopa uzlūkoja jau veikto kuģniecības vēstures uzrakstīšanu.
Arī mūsdienās jūrniecība ir svarīga nozare latviešu dzīvēs. Šī perspektīvā nozare ir jāattīsta, bet ne jānoniecina.
Kuģniecības attīstību Latvijas teritorijā noteica izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un daudzie ūdensceļi. Baltijas jūra, Rīgas līcis, Daugava, Venta, Gauja, Lielupe veicināja tranzīttirdzniecību, pilsētu rašanos, ostu veidošanos un kuģu būvi. Kuģošana tagadējā Latvijas teritorijā sākās līdz ar cilvēku apmešanos uz pastāvīgu dzīvi pie Baltijas jūras un lielākajām upēm. Par laika posmu līdz 10.gs. vēstures avotu bāze ir ļoti niecīga un secinājumi hipotētiski, tomēr tie norāda uz to, ka iedzīvotāji Baltijas jūras austrumu krastā ir bijuši prasmīgi un drosmīgi jūras braucēji.
Senās kuģniecības uzplaukums attiecas uz vikingu laikiem (800 – 1060). Zviedru un dāņu vikingi sirojumos un tirdznieciskos braucienos devās pa tā saukto Austrumu ceļu cauri tagadējai Latvijas un Krievijas teritorijai. Šis ceļš no Baltijas jūras veda pa Daugavu, tad Dņepru uz Melno jūru, sasniedzot Konstantinopoli, un to sauca no varjagiem pie grieķiem. Karš un tirdzniecība bija cieši saistīti. Kurši, zemgaļi, lībieši un latgaļi gan cīnījās pret iebraucējiem vikingiem, gan arī tirgojās ar viņiem. 10.gs. tirdzniecības flote sāka atdalīties no kara flotes, un par jūras tirdzniecības centru Baltijas jūrā kļuva Visbija Gotlandē.
Maz liecību saglabājies par vikingu laika kuģiem, to tipiem, izskatu, tilpību un izmēriem. Domājams, ka kuršu un vikingu laivas (vārds kuģis radies ap 13.gs. no hanziešu kuģa tipa, ko sauca koge – no ģermāņu vārda kugg – izliekts) bija līdzīgi veidotas un raksturoja kuģniecības līdzekļu tehnikas un prakses attīstību ziemeļūdeņos un Baltijas jūrā 8. – 13.gadsimtā. …
