Daba tika radīta vēl pirms cilvēka, tās spēks ir grandiozs, kas cilvēkam bieži vien liek justies sīkam un bezspēcīgam. Tā var būt skarba, biedējoša vai relaksējoša, taču apkārtējā vide nosaka cilvēka dzīves stilu un likteni. Katra uzplaukusī lapiņa, uzziedējusī ziedlapiņa, katrs jūras vilnis, vētra vai taifūns rada cilvēkā emocijas- gan pozitīvas, gan negatīvas. Mūsu dzīve balstās uz apkārtējiem faktoriem, kuri var būt spēcīgāki vai vājāki.
Latvieši ir maza tautiņa, kurai pieder liela bagātība- mūsu valsts zemi apskalo Baltijas jūra. Latviešu un daudzi pasaules rakstnieki ir radījuši literāri bagātus darbus par jūru, par cilvēku dzīvi un likteņiem tās krastos. Neiedomājami, ka uz pasaules ir daudzi cilvēki, kas nekad nav redzējuši jūru. Labi, ka ir iespēja lasīt un ļauties iztēlei, lai gūtu kādus priekšstatus par to.
Jūra ir neprognozējama, bet skaista. Tās skarbums dzīvei piedod savādāku nokrāsu, ļaudis pie jūras ir guvuši īpašu rūdījumu. Nereti tā kalpo par iztikas avotu, kas cilvēku saaudzē ar to vienā veselumā. Īpašus draudus jūra rada pavasara un rudens vētru laikā, kad zvejnieku tuvinieki satraukti gaida mājās savus mīļos, jo tad jūra nežēlo nevienu. Bet nekas nav jaukāks par pastaigu gar jūru saulainā un mierīgā laikā. Tad jūra dod mieru un spēku. Jūra ir pretrunīga tāpat, kā cilvēka dzīve. Bieži tajā meklējams patvērums, bet biežāk viļņu mutuļi...
Šādu tematu esmu izvēlējusies, jo literārajos darbos ir interesanti vērot, kā jūra ietekmē tēlu dzīvi. Ir vajadzīgs spēks, lai spētu izdzīvot jūras krastos. Vētras, neveiksme zvejā, sals vai vientulība sagrauj cilvēku, bet tikai ne to, kurš dzīvo pie jūras. Vēlos pierādīt, ka apstākļi, kas ir mums apkārt var būt nežēlīgi, spējīgi pazudināt, iznīcināt, bet vienlaicīgi uzturēt pie dzīvības un būt par dzīves balstu. Īpaši zvejnieku dzīves ikdienu skar nemitīga sadarbība ar viltīgajiem ūdeņiem, kuri izlemj šo vīru veiksmi vai neveiksmi, taču katra diena viņiem sākas ar jaunu spēku un sparu, kas palīdz izdzīvot. …
