4. Būvelementa ekspluatācija
Galvenās ekspluatācijas prasības bēniņu, savietotajiem un mansarda jumtiem ir
vienas un tās pašas - atšķiras tikai biežāk novērojamie defekti, kurus ietekmē gan
klimatiskie apstākļi, gan jumta seguma izvēle.
Galvenais priekšnoteikums jumta drošai un ilglaicīgai ekspluatācijai ir tā pareiza
un kvalitatīva uzstādīšana. Pat vismodernāko materiālu pielietošana nevar nodrošināt
jumta ilgmūžību, jo ikvienam materiālam ir jānodrošina tā pareiza iestrādes tehnoloģija.
Pirmkārt, jumtu konstrukcijas izstrādi un montēšanu vajadzētu uzticēt sertificētiem
speciālistiem, kas ir sava aroda lietpratēji. Ja finansiālie līdzekļi atļauj, tad vēlama ir
neatkarīga būvuzrauga piesaiste, jo līdzekļu skrupuloza taupīšana uzstādīšanas procesā,
var novest pie daudz lielākiem zaudējumiem, kad pēc pirmajām stiprajām rudens
lietavām ir nepieciešams nevis tikai labot tekošu jumtu, bet veikt arī iekštelpu
kosmētisko remontu, jo ūdens ir saslapinājis arī dzīvojamās telpas. Ja jumts ir uzstādīts
pareizi, tiek nodrošināta tā pareiza ventilācija, kā arī tvaika un hidroizolācija, tad jumts
var kalpot ļoti ilgi, piemēram, māla dakstiņu jumts var kalpot pat simts un vairāk gadus,
jo tas ir ļoti inerts pret atmosfēras un nokrišņu destruktīvo iedarbību. Ja izvēlas
modernos jumta materiālus, tad tiem ir ražotāja noteiktais minimālais kalpošanas laiks,
kas gan nenozīmē, ka atsevišķos gadījumos šis laiks nevarētu būt pat divas reizes
garāks, ja apstākļi tam ir labvēlīgi, turklāt šiem materiāliem nav nepieciešama nekāda
specifiska apstrāde laika gaitā. Krāsošana pāris gadus pēc uzstādīšanas ir vēlama
cinkotā skārda jumtam, bet ruberoīda jumtiem, lai nodrošinātu to ūdensnecaurlaidību, ik
pēc noteikta laika posma ir jāatjauno bojātā seguma virskārta ar bitumena mastikas
palīdzību.
Vispārīgās ekspluatācijas un uzraudzības prasības, kas ik pa laikam jāveic, lai
laikus varētu novērst potenciālus bojājumus un spētu pamanīt defektīvās vietas, ir
sekojošas:
• Pārbaudīt vai jumta tiešā tuvumā neatrodas koki un to zari, kas vējainā laikā
skrāpē un bojā jumta segumu, bet rudenī to lapas piesārņo jumtu un notekas.
Vajadzības gadījumā izzāģē traucējošos zarus.
• Pavasarī un rudenī, kad ir ilgstošas un spēcīgas lietavas, rūpīgi jāpārbauda jumta
konstrukcijas no bēniņu telpas. Jāmeklē trupes, pelējuma, mitruma pleķu,
atlupušas javas un citas bojājumu pēdas. Ja konstatēts bojājums, jumts
nekavējoties jāremontē.
• Jāveic regulāras jumta vizuālās apskates, lai konstatētu nevēlamas izmaiņas,
piemēram, rūsas plankumu parādīšanos, kuri tuvākajā laikā jāapstrādā, lai jumts
neizrūsētu cauri.
• Rudeņos un pavasaros, kad ir lielas gaisa temperatūru svārstības, jāpārbauda, vai
uz konstrukcijām nerodas kondensāts. Ja tas rodas, tad jākonsultējas ar
speciālistu par tā rašanās cēloņiem un turpmāko rīcību.
• Jumtam vēlams uzstādīt sniega barjeras, lai sniega pārkares nelauztu notekas.
Jāpārbauda jumta ventilācija un siltumizolācijas efektivitāte, kas tādejādi var
novērst lāsteku un apledojuma veidošanos.
• Ja jumtu klāj koku lapas, skujas un citi netīrumi, tad vēlams vienreiz sezonā to
uzmanīgi notīrīt, neaizmirstot pārbaudīt arī noteku tīrību.
• Bez vajadzības nepārvietoties pa jumta segumu, jo tas var bojāt tā krāsojumu,
tādejādi radot potenciālus rūsēšanas draudus.
• Sevišķa uzmanība jāpievērš jumta slīpņu salaiduma vietām, kā arī jumta seguma
savienojumiem ar skursteņiem, jumta logiem un citām ēkām, jo šajās vietās
visbiežāk rodas sūces.…
