Kokneses daba attēlota tādos darbos kā „Rīta migla Koknesē”, „Kokneses pilsdrupas”(vairāki varianti) , „Pērse”, „ Pērses ieteka Daugavā”, „ Pērses leja”, „Avots”, „ Daugava pie Kokneses”, „Kokneses ainava”, „ Tilts pār Pērsi”, „ Kokneses jaunā pils”, „Uz Kokneses pilsdrupām”, „ Daugavas krasts” (vairāki varianti)
Ielūkojoties dažādos avotos par šo mākslinieku, nākas secināt, ka brīžiem tie ir atšķirīgi, sevišķi gadskaitļos, taču pats svarīgākais ir viņa atstātais gleznu mantojums. Mērāms aptuveni 200 gleznās un vēl vairāk studijās, etīdēs.
Dēla Georga atmiņās par tēva pēdējo dzimšanas dienu Koknesē rakstīts „ Ir saulains, skaists vasaras rīts. Dzeram tēju dārziņā mājas priekšā. Tēvs sēž pītā krēslā, kas apvīts ar ozola lapām. Uz galda, kas izgreznots ar zaļumiem, rožu vidū nolikts liels kliņģeris ar mandelēm. Tēvs ar mīlestību noraugās uz apkārtējo ainavu – uz vareno Daugavu, uz pārceltuvi, kas ceļ ļaudis pāri otrā krastā, uz upmalas krāšņo pļavu, kas nosēta neparastas medainas smaržas pilniem ziediem, un uz taciņas, kas it kā noslēpumaini nozūd netālajā birzītē. Tēvs it kā klusēdams atvadījās no savām mīļajām dzimtajām vietām…”. Jūlijs Feders mirst 1909. gada 18.janvārī Ņežinā. Mīlestība pret dabu bija ceļa zvaigzne viņa mākslā.
…
