Jūgendstils – dekoratīvi lietišķās un tēlotājas mākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Radās pretstatā 19. gs eklektismam un bija mēģinājums pārvarēt tradicionālismu , mākslas veidu attīstības nevienmērību un nošķirtību, estezitēt cilvēka telpisko un priekšmetu vidi. (1.)
Jūgendstils savu uzplaukumu sasniedza 1900. gadā. Jūgendstils jeb Art Nouveau savu nosaukumu ir guvis no 1895. gadā Parīzē atvērtās galerijas "Maisson de l'Art Nouveau". Pasaulē jūgendstils bija pazīstams ar dažādiem nosaukumiem: Jugendstil Vācijā un Austrijā, līdzīgi arī Latvijā, Stile Liberty Itālijā, Modernismo Spānijā, Tiffany Style ASV, Modern Krievijā. (2.1.)
Galvenie avoti:
neogotika,
neobaroks,
neorokoko,
prerafaelītu un japāņu māksla,
angļu „Mākslu un amatu kustība”.
Jūgendstils ir cieši saistīts ar simbolismu, nacionālisma romantismu, postimpresionismu, neoklasicismu. Jūgendstila attīstības sociālekonomisko bāzi nodrošināja galvenokārt mecenāti no buržuāzijas aprindām, izplatību sekmēja periodiskās izdevniecības (fr. „Revue Blanche”, angļu „Studio”, vācu „Jugend”, „Ver Sacrum”, kr. „Mir iskusstva” u.c.)
Jūgendstila darbos dekoratīvisms, organiski saistīts ar utilitāri funkcionālo, materiālo, konstruktīvo un tēlaino pusi. Jūgendstila formu, līnuju, naturālu vai stilizētu ornamentu motīvu raksturā un simbolikas saturā atspoguļojas jūgendstila īpašā interese par dabas procesiem un elementiem, tai skaitā bioloģiskais romantisms (augi un dzīvnieki, īpaši tie, kas saistīti ar ūdens stihiju; sieviešu tēli, fantastiskas būtnes). (1.)…