Jūgendstils ar savu tēlainību, noskaņu, mākslinieciskumu un izteiksmes spēku ir viena no spilgtākajām parādībām 20.gs. mākslā. Nepieredzēti īsā laikā tas iekaroja gandrīz visu Eiropu un atsevišķās vietās parādījās arī citur pasaulē. Tas bija 19.gs. nogales un 20.gs. sākuma stils, kas iemiesojās faktiski visās vizuālajās mākslās – grafikā, glezniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā.
Par jūgendstila dzimteni var uzskatīt Angliju, kur mākslinieks Viljams Moriss 19.gs. 80. gados izveidoja savdabīgas amatniecības darbnīcas. Tajās līdzās strādāja arhitekti, interjeristi, lietišķās mākslas meistari, un visi no viņiem savus darbus veidoja jaunā ornamentālā stilā (Modern Style). Minētās darbnīcas un jaunais stils tika veidots ar kopīgu mērķi – vērsties pret rūpnieciskajā ražošanā izgatavoto priekšmetu vienveidību, kas tolaik sabiedrībā bija jauna un neparasta parādība.
Šo jauno mākslu dažādās zemēs dēvēja atšķirīgi. Par jūgendstilu (Jugendstil) to nosauca Vācijā, šāds nosaukums nostiprinājās arī Latvijā. .Anglijā saglabājās sākotnējais nosaukums – Modern Style. Austrijā lietoja terminu – Sezessiomtil, Francijā – Style Nouveau, Krievijā – stiļ modern Itālijā - stile liberty, Spānijā - modernismo.
Vēsturē reti kurš stils ir bijis tik visaptverošs. Jūgendstila formu valoda atrodama gan tālaika ēku fasādēs, iekštelpu apdarē, būvgaldniecības izstrādājumos, apkalumos, vitrāžās un metālkalumos, gan mēbelēs, traukos, galda piederumos, gaismekļos, apģērbos, plakātos, reklāmās, etiķetēs, grāmatu noformējumā, burtos utt.
Jūgendstils bija konceptuāli antihistorisks. Tas radās kā reakcija pret akadēmisko, uz iepriekšējo vēsturisko stilu formu valodu balstīto 19.gs. eklektisma stilu. Jūgendstils radīja tikai sev raksturīgu izteiksmes līdzekļu klāstu, ko šodien visvairāk pazīst pēc īpatnējiem ornamentiem – liekti saspriegtu līniju pinumiem, apļu, kvadrātu un citu ģeometrisku figūru kārtojumiem, augu motīvu savijumiem, smejošiem vai arī drūmās grimasēs muti pavērušiem viepļiem ar gariem, plīvojošiem matiem, gulbjiem, pāviem un vēl daudz kā vārdos grūti aprakstāma, ko tālaika arhitektūrā, iespieddarbu vinjetēs, mēbeļu rotājumos, audumu rakstos un visdažādāko ikdienā lietojamo priekšmetu veidolā uzbūra neizsmeļamā mākslinieku izdoma un radošā varēšana.
Rīgā jūgendstils uzliesmoja strauji un izplatījās vērienīgi, dziļi un noturīgi. Jau ap 1904. gadu Rīgā pilnīgi izzuda eklektisms – atšķirībā no jebkuras citas pilsētas, kur tas vairāk vai mazāk turpināja līdzpastāvēt jūgendstilam līdz pat Pirmajam pasaules karam vai pat vēl ilgāk. Vairāk nekā trešdaļu pilsētas centra apbūves veido jūgendstila ēkas. Kā spēcīgs impulss jūgendstila uzplaukumam Rīgā bija 1901. gadā sarīkotā pilsētas 700 gadu jubilejas izstāde.
…
