Alberta iela nes tā vīra vārdu, kas reiz ir dibinājis Rīgu. Šodien tā ir viena no krāšņākajām un greznākajām ielām Rīgā, kas var lepoties ar virkni interesantu celtņu.
Alberta ielas apbūve noritējusi diezgan īsā laika periodā - no 1901.g.-1908.g. Namu autori ir M.Eizenšteins (Nr.2;2A;4;6;8), N.Mandelštams (Nr.10) un K.Pēkšēns (Nr.12). Skaists pierādījums tam, kā utilitāri nepieciešamajam atrast mākslinieciski izteiksmīgu veidojumu.
XX gs.sāk. Rīga bija kļuvusi par vienu no ievērojamākajiem kultūras centriem cariskajā Krievijā. Rīga centās neatpalikt arī no Eiropas pilsētās uzplaukstošajām sadzīves tradīcijām. Gadsimtu mijā un gadsimtu sākumā Rīgā (Vecrīgā, Alberta ielā, Elizabetes, Marijas ielās) arhitektūra izcēlās ar vēl neredzētu vērienu.
Vairāk nekā jebkurā citā laikmetā arhitektūra atspoguļoja gan sabiedrības estētiskās tendences, gan sociālos pamatus. Neko no gotikas vai romantikas, neko no klasikas. Lai dzīvo jaunais stils - jaunības stils, jūgendstils, stils, kas Francijā uzliesmoja kā "nūdeļu stils", Krievijā kā "modernais stils", Itālijā kā "brīvības stils", katrā zemē gandrīz ar savu epitetu.
Jūgendstils arhitektūrā ienācis no lietišķās un grafiskās mākslas, tas deformē visus konvencionālās arhitektūras elementus. Pat logs nedrīkst būt tāds kā parasti, jo tas ir reprezantācijas spogulis galvenajā fasādē.
Izcila amatnieka prasme vērojama daudzajos kalumos - vārtos, balkonu un kāpņu margās, vējrādītājos, logu un durvju režģos.
Fasāde nav atrauta no iekštelpām, jo te rodam gan keramikas flīzēs iesegtus vestibilus, gan lietišķās mākslas paraugus durvju rokturos, zvanu gredzenos, gaismas ķermeņos. Kāpņu telpās plaši izmantotas vitrāžas - gan ornamenta, gan tematiskas.Šobrīd ārēji Alberta iela ir atguvusi savu krāšņumu ja ne visā pilnībā, tad lielākajā daļā noteikti, vienīgi žēl, ka gadsimta laikā no iekštelpu greznuma tagad maz vēl kas paglābies, un laika zobs gan te nav vainojams ...
…
