Tēmu „Jūdas gals” es izvēlējos, jo tā ir aktuāla mūsdienās. Suicīds mūsdienās ir gandrīz vai kā masu epidēmija un, ja tas tiek pieminēts Bībelē, cilvēki tajā mēģina atrast attaisnojumu savai rīcībai. Bībelē pašā nav teikts, ka Jūda izdarītu kaut ko sliktu un pašnāvību dedzīgi piekritēji to izmanto savā labā. Kāpēc gan netiek uzsvērta Jūdas darbības grēka izpausme? Visticamāk, ka pats Jēzus nodošanas akts bija neatsverami svarīgāks Jaunās Derības kontekstā. Jūdas pašnāvības akts netika apspriests (ir vai nav suicīds nāvīgs grēks ), jo tas nebija apspriežams jautājums. Suicīds bija un palika grēks – tā ir vienkārša aksioma!
Mana darba tēze- Jūdas gals nebija suicīds1, bet Ļaunā Gara slepkavības akts.
Mana darba izpētes metode:
Pirmkārt, es atšifrēšu kritisko aparātu, kas ļaus šo periskopi (Mateja 27: 1-5) izskatīt detalizētāk. Tātad, sāksim ar ārējiem kritērijiem. Tālāk mēs aplūkosim paralēlās vietas, tad sekojoši pievērsīsimies pašam Mateja Evaņģēlijam (tā apskatam) un tad pievērsīsimies pašai Jūdas personībai. Noslēgumā tiks aplūkoti daži teoloģiski jautājumi.
1. Bet agri(agrumā) notika (ka) sanāksmē pieņēma lēmumu visi augstie priesteri un vecie cilvēki (vecajie), ka Jēzu pašu nogalinās.
2. Un tie paši aizveda un nodeva (to) valdniekam Pilātam.
3. Visu redzēdams, Jūda nodevējs, nožēloja un aiznesa 30 sudraba gabalus atpakaļ augstajiem priesteriem un vecajiem.…