Tēlotāja māksla. Tēlotāja mākslas jomā senie ebreji nav devuši neko jaunu vai pārsteidzošu. Līdzīgi feniķiešiem viņi pārņēma apkārtējo tautu sasniegumus. Zālamana tempļa celtniecībā un iekšējā apdarē droši vien tika izmantoti motīvi, kas bija labi pazīstami feniķiešiem, meistariem, kas palīdzēja būvniecības darbos un projektēšanā. (Tempļa apdarē minētie serafi un ķerabi – eņģeļi – varēja būt izveidoti spārnotu sfinksu formā.) Vēlākos laikos, īpaši hellēnisma periodā, Izraēlā tika būvēts arvien vairāk celtņu sengrieķu stilā. Tāda, iespējams, bija Hēroda Lielā pils Jeruzālemē un citur. Tas viss liecina, ka arhitektūras un tēlotājas mākslas attīstības jomā ebreju nozīme ir neliela un ka valdījis vistīrākais eklektisms. Reliģijā nozīmīgākās celtnes ir Sinagogas „saieta nami”.
Simboli. Dāvida zvaigzne ir viens no jūdaisma simboliem. Kaut radusies senatnē, par jūdaisma simbolu kļuvusi 17. gs. Zvaigznes 12 malas simbolizē 12 Israēla ciltis. Tās apvienoja valdnieks Dāvids. Mūsdienās zvaigzne ir Israēlas karoga galvenais simbols. Nozīmīgs simbols un kulta objekts ir Menora – Torā aprakstīts septiņzaru zelta svečturis, ko, sekojot Dieva norādēm, izgatavojis Mozus. Menora simbolizē pasaules radīšanu septiņās dienās ar Sabatu kā centrālo gaismu. Tā iekļauta Israēlas ģērbonī.
…
