J. HAIDNA DZĪVES UN DAIĻRADES CEĻŠ
Haidns – dižais austriešu komponists – nogājis lielu daiļrades ceļu. Ievērojamākie Haidna skaņdarbi (“Londonas simfonijas”, pēdējie kvarteti, oratorijas “Pasaules radīšana” un “Gadalaiki”) sacerēti mūža pēdējos gados (18. gadsimta 90. gados). Šie skaņdarbi, būdami komponista daiļrades spožs rezumējums, pieder pie Vīnes klasiskās skolas augstākajiem sasniegumiem un ir vērtīgs ieguldījums pasaules mūzikas mākslā.
Haidns atstājis daudz skaņdarbu visos (gandrīz bez izņēmuma) mūzikas žanros un formās, kas eksistēja viņa laikā. Kaut arī Haidns sasniedzis augstu māksliniecisko kvalitāti un lielu meistarību dažāda žanra skaņdarbos, galveno vēsturisko un māksliniecisko nozīmi ieguvusi viņa instrumentālā mūzika – simfoniskā un kamermūzika, kā arī abas pēdējās lielās oratorijas. Simfonijās, koncertos, kvartetos un citos instrumentālās mūzikas žanros, kuri radušies 90. gados, ļoti spēcīgi izpaudās Haidna daiļrades īpatnības, ar austriešu nacionāli demokrātisko kūltūru cieši saistītā izcilā mākslinieka savdabībā.
Haidnu mēdz dēvēt par simfonijas un kvarteta “tēvu”. Kaut gan jau līdz Haidnam bija uzrakstīts ne mazums sonātu, simfoniju un kvartetu, tomēr tikai Haidna daiļradē šie žanri kļūst klasiski. Savā mūzikā Haidns plaši izmantojis tautas melodijas. Viņa skaņdarbi ir gaiši, dzīvespriecīgi, saskanīgi un līdzsvaroti formas ziņā. Tā kā Haidna dzīve pagāja Vīnes tuvumā un pašā Vīnē, viņu sauc par Vīnes klasiķi. Augsto godu – Vīnes klasiķa nosaukumu – ieguva arī divi izcili Haidna jaunākie laikabiedri – Mocarts un Bēthovens.…
