Jonu apmaiņas process bentonītā un tā pārveidošana par nātrija montmorilonītu

Smektītu māli Latvijā

Latvijā Ventas baseinā ir izplatīti triasa perioda māli. Tie ir smektītu grupas minerālu māli, kas var būt perspektīvi dažādu sorbentu ražošanā. Sorbentus varētu izmantot, piemēram, naftas un naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai. Latvijā ir vairākas mālu atradnes, un tām varētu būt liela nozīme valsts tautsaimniecībā. Latvijā smektītu mālu nogulsnes ir atklātas Pampāļos, Zaņā, Jaunaucē, Vadakstē. Līdzīgas mālu atradnes ir arī Lietuvā Saltišķos. Atšķirība ir tāda, ka Latvijā smektītu māli ir 20 – 30 m dziļumā, bet Lietuvā tie ir tuvu zemes virsmai un līdz ar to vieglāk iegūstami. Latvijā triasa mālu iegulas gan nav tik lielas kā Lietuvā, māls nav tik kvalitatīvs, bet, neskatoties uz to, Latvijas ķīmiķi LZP finansētā sadarbības projekta ietvaros veic šo mālu pētījumus.
Smektītu māli atšķirībā no pārējiem māliem spēj sevī dinamiski ieslēgt ūdeni, paaugstinātā gaisa mitrumā vai kad tie tiek iegremdēti ūdenī, un pēc tam šo ūdeni zaudē paaugstinātā temperatūrā vai sausā gaisā. Smektītu māliem piemīt samērā augsta katjonu apmaiņas spēja. To struktūrā esošos katjonus – nātrija, kālija, kalcija un magnija jonus – ir iespējams apmainīt ar organiskajiem katjoniem, kuri ir katjonu virsmas aktīvo vielu sastāvā un šī virsmas aktīvās vielas plaši izmanto arī sadzīvē. Organiskie katjoni apmaiņas rezultātā spēj izvietoties organisko mālu struktūrā, māli parasti uzbriest. Katjonu apmaiņas ceļā modificētos mālus dēvē par organomāliem (OM). Organomālu labā īpašība ir tā, ka tie, savukārt, spēj sorbēt organiskās vielas, tai skaitā, vielas, kas ir naftā un tās pārstrādes produktos. Organiskās vielas OM izšķīst.

…