Ievads
Radiācija ir tas, ko izstaro radioaktīva viela. Bieži vārds “radiācija” tiek saistīts tikai ar jonizējošo starojumu. Tas ir kļūdaini, jo dabā pastāv daudzi radiācijas tipi. Tā iekļauj siltumu (infrasarkano starojumu), gaismu un skaņu ( mehāniskais starojums). Šajos gadījumos mēs viegli varam izvairīties no kaitīgas iedarbības, jo varam to sajust ar saviem dabiskajiem maņu orgāniem. Tie gandrīz vienmēr pasaka mums, kad mums tā ir par daudz. Mēs paejam tālāk no pārāk karstiem priekšmetiem, mēs aiztaisām ausis pie pārāk skaļiem trokšņiem un aizēnojam acis pie pārāk spilgtas gaismas. Tādā veidā mēs sajūtam šo starojumu, pirms tas mums kaitē.
Darbā tiks pievērsta uzmanība jonizējošam starojumam, tam, ko parasti cilvēks nejūt un tādēļ arī neatbild uz to. Mūsu maņu orgāni nepasaka, ka eksistē radiācijas briesmas, un cilvēkam nav instinkta veikt kādu aizsargājošo darbību.
Jonizējošā starojuma iedarbība uz dzīviem organismiem, gan vielām ir daudz pētīta, taču joprojām tā iedarbības mehānisms nav līdz galam noskaidrots. Ar tā palīdzību var stimulēt un ārstēt, gan izraisīt patoloģiskas mutācijas, kanceroģenēzi vai organisma bojāeju. Mūsdienu medicīnā tiek plaši pielietotas dažādas radioaktīvo starojumu izmantojošas iekārtas, piemēram, rentgena aparāts diagnostikā, lāzeri ķirurģijā un jonizējošais starojums kanceroģenēzes apkarošanai.
Jonizējoša starojuma iedarbība uz cilvēka veselību ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās. Pašlaik radiācija ir kā “aizmigušas briesmas”, kuras var jebkurā brīdī pamosties. Cilvēkiem ir jābūt gataviem efektīvi rīkoties iespējama negadījuma laikā. Ikvienam ir jāzina elementāri noteikumi, kuri ir jāizpilda avārijas laikā. Tomēr pašlaik cilvēki nav pietiekami informēti šajā jautājumā.
Darba mērķis: noskaidrot jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka veselību
…
