Filozofijas daudzšķautnību pierādījusi tās attīstības vēsture, kuras laikā veidojušies daudzi filozofijas posmi, sākot no austrumu, antīkās un viduslaiku filozofija, kuru nomaina renesanses, apgaismības, vācu ideālisma, 19. un 20. gadsimta filozofija. Katrā no šiem laika posmiem ir dažāda veida filozofiskās skolas un virzieni, atšķirīgi filozofiski jautājumi, skaidrošanas pieejas un izpratne, taču divu jēdzienu – cilvēka un kultūras – izpēte neapsīkst nevienā vēstures posmā.
Jautājums par to, kā lai definē jēdzienu filozofija, pats ir filozofisks. Lai iepazīstinātu ar jēdzienu, var teikt, ka filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. To apliecina arī vienu no Latvijā pazīstamāko filozofijas pētnieku Maijas Kūles un Riharda Kūļa atziņa mācību grāmatā „Filosofija”1:
„Jautājums, kas ir cilvēks, ir viens no centrālajiem jautājumiem Eiropas filozofijā. Tas lielākā vai mazākā mērā caurvij katru filozofisko sistēmu. Šo jautājumu aplūko gan filozofija, gan reliģija, gan dabaszinātnes. Filozofijas uzdevums nav pētīt cilvēka vēsturisko izcelšanos un atklāt bioloģiskās īpatnības. Ar šiem jautājumiem sekmīgi nodarbojas dabaszinātnes. …