Ievads.
Jods ir mikroelements, kas ir nepeciešams ikvienam. Tas ir svarīgs gan bērna pareizai fiziskai un garīgai attīstībai, gan pieaugušo cilvēku veselībai. Pasaules vēsturē ir zināmi gadījumi, kad joda trūkums veselu apgabalu iedzīvotāju uzturā izraisīja endēmisko kretīnismu. Mūsdienās situācija nav tik slikta, tomēr der padomāt, vai ik dienu mēs uzņemam pietiekoši daudz joda.
Joda deficīts ietekmē ne tikai vairogdziedzera funkciju. Ja grūtniecības laikā sievietes organismā ir joda deficīts, jaundzimušais uzsāk dzīvi ar nelielu (10-15%) garīgu un uzziņas spēju kapacitātes deficītu. Visu šo nelielo deficītu kopīgais efekts katrā nākamajā paaudzē nozīmē, ka valstī būs ierobežota tās nākotnes sociālā un ekonomiskā attīstība.
Darba mērķis: noskaidrot joda deficīta ietekmi uz cilvēka veselību, noskaidrot, vai reproduktīvā vecuma sievietes ikdienas uzturā lieto pietiekoši daudz joda saturošu produktu, noteikt reproduktīvā vecuma sieviešu joda pietiekamību organismā.
Hipotēze: Latvijas reproduktīvā vecuma sievietēm pastāv viegls joda deficīts.
Darba uzdevums:
• apkopot pieejamo informāciju par joda ietekmi uz cilvēku veselību;
• apkopot veiktos pētījumus par joda deficītu Latvijā;
• izpētīt, vai reproduktīvā vecuma sievietes un grūtnieces lieto joda saturošus produktus;
• izpētīt, kādus jodu saturošus medikamentus ir iespējams iegādāties „Ģimenes aptieku” tīklā;
• izpētīt, kādu, ar jodsāli bagātinātu maizi, var iegādāties veikalā;
• praktiski noteikt joda trūkumu reproduktīvo sieviešu organismā.
Izmantotās metodes:
• reproduktīvā vecuma sieviešu un grūtnieču anketēšana,
• reproduktīvā vecuma sieviešu joda pietiekamības pārbaude – novērojot, cik ilgā laikā iesūcas uz ādas uzzimētais joda tīkliņš,
• intervijas ar ārstiem-endokrinologiem un farmaceita asistentu,
• vitamīnu kompleksu un uztura bagātinātāju sastāva izpēte „Ģimenes aptieku” tīklā, lai noteiktu, kuros no tiem ir jods un cik lielā daudzumā;
• maizes piedāvājumu klāsta izpēte.
…
