Jelgavas rajons atrodas Latvijas dienvidu centrālajā daļā, Zemgales līdzenumā. Robežojas ar Rīgas, Tukuma, Dobeles, Bauskas rajoniem un dienvidu daļā ar Lietuvas Republiku.
Jelgavas rajona platība ir 1605,2 km², iedzīvoāju skaits - 37 054 (2005.g. sākumā), iedzīotāju blīvums – 23,1 cilv./km². Nacionālais sastāvs: 66,1% latviešu, 33,9% cittautiešu (18,8% krievu, 6,7% baltkrievu, 3% lietuviešu, 2,3% poļu, 1,9% ukraiņu, 1,2% citu tautību) (2005.g. sākumā). Rajons izveidots: 1967.gadā
Jelgavas rajonu veido 15 pašvaldības: Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas, Zaļenieku pagasti, Ozolnieku novads un Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju. Rajona administratīvais centrs ir Jelgavas pilsēta.
Iedzīvotāju skaits Jelgavas rajonā pēdējo gadu laikā ir samazinājies: kopš 1990.gada tas mazinājies par 6,4% - no 39728 iedzīvotājiem līdz 37054 iedzīvotājiem 2005.gadā. Tomēr pēdējo 2 gadu laikā tam ir tendence stabilizēties.
Rajonu šķērso otra ūdeņiem bagātākā upe Latvijā – Lielupe ar aptuveni 20 pietekām. Upju līčos un pļavās sastopamas retas augu, putnu un dzīvnieku sugas, kas liecina par tīru apkārtējo vidi. Rajona teritorijā sastopami baltie un pat melnie stārķi.
Jelgavas rajonā atrodas visauglīgākās augsnes, tāpēc vairums iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību – graudu, cukurbiešu, kartupeļu, piena, liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanu. Rajonā ir ap 600 ekonomiski aktīvas zemnieku saimniecības.
Arvien vairāk lauku saimnieku pievēršas netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – audzē dzērvenes, zemenes, attīstītas nelielas jogurta un siera ražotnes, tiek audzēti dekoratīvo krūmu un koku stādi. Uzņēmēji aktīvāk sāk nodarboties arī ar lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu – ceļ viesu mājas, būvē pirtis un iekārto atpūtas bāzes.
Jelgavas rajonā svarīgu vietu ieņem kūdras ieguve, māla ieguve, smilts-grants ieguve, kā arī dolomīta ieguve. Jelgavas rajonā jau kopš 18.gadsimta ražo māla ķieģeļus, kurus izmanto celtniecībā.
29% rajona teritorijas klāj meži. Ar mežizstrādi, kokapstrādi vai galdniecību nodarbojas vairāk nekā 300 rajona cilvēku. Rajona meži ir pievilcīgi ar iespēju medīt aļņus, stirnas, briežus, mežacūkas, lapsas, reizēm arī zaķus un vilkus.
Izglītībai Jelgavas rajonā tiek piešķirta īpaša loma. Katrā pagastā ir vismaz viena vispārizglītojošā skola. Rajonā ir arī arodvidusskola Zaļeniekos un augstskolas filiāle Ozolniekos. Atzīstami, ka katrā skolā ir pieejams internets.
Iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids ir sports. Populārākais sporta veids rajonā ir volejbols, ar to nodarbojas gandrīz katrā pagastā. Ozolnieku novadā var nodarboties ar ūdenssportu. Rajonā ir arī minigolfa laukums un izjādes iespējas.
Par notikumiem bagātu vēsturi un kultūras tradīcijām Jelgavas rajonā liecina aptuveni 400 valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi – muižas, baznīcas, piemiņas vietas. Rajonā ir luterāņu un katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas sieviešu klosteris Valgundē, kur dzīvo 60 māsas.…
