Pedagogs, rakstnieks, tulkotājs, publicists un viens no pirmajiem latviešu literatūrkritiķiem un folkloristiem. Viņš ar savu daudzveidīgo, kaut arī īso literāro darbību atstājis būtiskas vērtības latviešu literatūrā, žurnālistikā un pedagoģiskajā domā. Zvaigznīte ir viens no pirmajiem H. K. Andersena un brāļu Grimmu pasaku tulkotājiem latviešu valodā, pirmā mākslinieciski nozīmīgā latviešu apraksta autors, vairāku humoristisku un satīrisku mazās prozas darbu autors. 19.gs. 60.gadu sākumā viņš piedalījās kā autors populārzinātniskajā almanahā „Sēta, daba, pasaule”.
Jēkabs Zvaigznīte (Šterns) dzimis Jaunpiebalgā 1833. gada 22. februārī, krogus nomnieka ģimenē. No 1850.gada līdz 1853. gadam J.Zvaigznīte mācījās Vidzemes skolotāju seminārā, bet pēc tā beigšanas strādāja par mājskolotāju un palīgskolotāju. Pirmie viņa darbi – īsti stāstiņi – iespiesti 1856. gadā laikrakstā „Mājas Viesis”.
1857. gadā J.Zvaigznīti uzaicināja strādāt par pasniedzēju Vidzemes skolotāju seminārā. Šajā darbības posmā J.Zvaigznīte sāka tulkot un sastādīt literāro pasaku krājumus, rakstīja humoristisko prozu, kā arī vairākus teorētiski publicistiskus apcerējumus par latviešu eposu, izvirzīdams tā saukto eposa sairuma teoriju. Baltvācu muižniecība un garīdzniecība J.Zvaigznītes aktīvo literāri sabiedrisko darbību uzskatīja par bīstamu, un viņš bija spiests skolotāja darbu seminārā atstāt. …
