Jēkabpils ir dzimusi un gadsimta gaitā veidojusies Daugavas krastā. No pašiem pirmsākumiem tās attīstība saistīta ar cilvēku izveicību un darbīgumu tirdzniecībā, rūpniecībā un kravu transportēšanā. Pilsētas iekšējo stabilitāti nodrošinājusi sapratne un cieņa starp dažādu ticību un tautību pārstāvjiem.
Strādātgriba un strādāt prasme. Draudzīgums un viesmīlība. Tās ir garīgās vērtības, kas iznestas cauri smagiem pilsētas vēstures periodiem un nodotas no paaudzes uz paaudzi. Šis mantojums ir kļuvis par mūsu vēlmju un rīcības virzītājspēks. Tas izpaužas gan gādājot par kultūras tradīciju saglabāšanu un kopšanu, gan rūpējoties par uzņēmējdarbības attīstību un pilsētas ekonomisko attīstību.
Nereti mums pietrūkst pacietības gaidīt, jo ātrāk gribas dzīvot no padomju drupām atbrīvotā, reformu gaitā nesadalītā pilsēta, kurā vairs nav bezdarba radīto negāciju. Gribas aizsteigties garām savām iespējām un skatīt pilsētu ar jau pilnīgi sakārtotu infrastruktūru, sakoptiem vēstures objektiem. Gribas uzcelt lieliskus atpūtas izklaides centrus, kurus apmeklētu smaidoši un apmierināti cilvēki, jo nevienu vairs nenomāktu izdzīvošanas smagās problēmas.
Tas viss nav tāls sapnis. Es gribētu teikt, ka mēs pamazām - soli pa solim – ejam uz to.
Pilsēta izaugusi vietā, kur šķīrējupes straume, atdūrusies gleznaino salu pudurī, sāk viļņoties un mētāties līkumu līkumos. Iespējams, ka šis bīstamais ceļa posms bija iegansts, lai tālu zemju kuģotāji vispirms piestātu krastā un atvilktu elpu. Bet šejienieši šīs tikšanās reizes ar svešiniekiem atnesa apjausmu par dzīves apriti citur, deva zināšanas un māku veidot tirdzniecības sakarus. Izrakumi Asotes pilskalnā liecina, ka vēl ilgi pirms krustnešu iebrukuma Daugavas krastu ļaudis pratuši kausēt purva rūdu un kalt dzelzi.
Šajā pētnieciskajā darbā mēģināšu apturēt mirkli. Apstāties, lai ielūkotos kā Jēkabpils ir attīstījusies ekonomiski daudzu gadu gaitā. …
