-
Jēdziens "tauta" K.Dišlera mācībā un mūsdienās
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Jēdziens „tauta” K. Dišlera mācībā | 5 |
1.1. | Tauta no etnogrāfiskā viedokļa | 7 |
1.2. | Tauta no politiskā viedokļa | 9 |
1.3. | Tauta autoritārā režīmā | 11 |
2. | Tautas jēdziens mūsdienās | 14 |
2.1. | Nacionālisms | 15 |
2.2. | Nacionālisms Latvijā | 17 |
2.3. | Mūsdienu Latvijas pilsonības institūta specifika | 18 |
Kopsavilkums | 21 | |
Izmantoto avotu saraksts | 23 |
Kopsavilkums
Studiju darba izstrādes procesā autors iztirzāja vairākas atziņas un formulēja secinājumus par tautas jēdzienu K. Dišlera mācībā un tautas jēdziena dimensijām mūsdienās, un it sevišķi Latvijā.
1. K. Dišlers savā mācībā par tautu nosaka divas galvenās tautas jēdziena dimensijas: tautu no etnogrāfiskā viedokļa jeb nāciju un tautu no politiskā viedokļa jeb valsts pilsoņu kopumu.
2. Tautu no etnogrāfiskā viedokļa saista dabiskās saites, kuras ir savstarpēji pakārtotas tādējādi, ka kopīgās ārējās pazīmes un vēsture ir pamats tautas emocionālajai tuvībai – patriotismam, brālīgumam. Savukārt šo pazīmju kopums rod pamatu tautai ar mākslīgām saitēm, proti, organiska etniskā tauta ir pamats valsts izveidei.
3. Tautu no politiskā viedokļa pirmā kārtā saista juridiskā piederība pie valsts, kopēja padotība valsts varai un likumiem. Tomēr arī politiskajai tautai ir svarīgs subjektīvais moments – brālīgums, pašidentifikācija vienam ar otru, jo, lai valsts būtu spēcīga, ilgdzīvotspējīga un labklājīga, pilsoņiem jābūt spējīgai sadarboties gan politiskos jautājumos, gan ikdienā.
4. K. Dišlera mācība par tautu autoritārā režīma laikā manāmi izmainās, jo valstszinātnieks izsakās par valsti un tautu tajā, slavinot valsts vadoni un pastāvošo autoritāro iekārtu. Tiek uzsvērta dabisko tautas vienojošo saišu nozīme, īpaši rase, kultūra un tautas kopības apziņa.
…
Ievads Mūsdienu globalizācijas laikmetā, kad nereti dažādu rasu, kultūru un mentalitāšu nacionālās grupas un tautas sadzīvo kopā vienā valstī, ir vērts ielūkoties vēsturē. Tā ļauj novērtēt, kas ir valsts izveidošanās, pastāvēšanas un indivīdu sadarbības pamatā, kā arī saprast, kādas saites satur cilvēkus kopā. Jebkura sabiedrība, maza vai liela, rodas indivīdu apvienošanās rezultātā. Tāpat arī valsts izveidošanās ir tautas vienotības rezultāts, tādēļ valsts nav nekas cits kā tauta pati. Tautas jēdziena saturs un nozīme valsts organizācijā ir interesants un aktuāls temats, īpaši vērtējot tās valstis, kurās sadzīvo vairākas nacionālās grupas. Tādēļ šis temats ir aktuāls ikvienam Latvijas Republikas iedzīvotājam, jo mēs dzīvojam valstī, kurā ir salīdzinoši liels nacionālo minoritāšu īpatsvars. Arī tāpēc, ka mēs esam salīdzinoši nepieredzējuša tauta valsts dzīves veidošanā, kura ir pieredzējusi divus neatkarības periodus. Starp abiem periodiem ir pagājis nopietns laika posms, tādēļ ir nepieciešams salīdzināt tautas jēdzienu pirmajā un otrajā neatkarības periodā. Pirmā neatkarības perioda autoritatīvs valstszinātnieks Latvijā bija profesors Kārlis Dišlers, kurš uzrakstīja daudzus darbus, analizējot ārzemju valststiesībnieku zinātniskos rakstus un liekot pamatus Latvijas valststiesību teorijai. Šī darba mērķis ir analizēt K. Dišlera tautas jēdzienu un pētīt tautas jēdziena atšķirīgos aspektus Latvijā mūsdienās. Tautas jēdziens viena politiskā režīma ietvaros būtiski nemainās, tomēr laika gaitā ir jārisina jautājumi, kuri vēl nekad iepriekš nav radušies. Tādēļ rodas jauni tautas jēdziena aspekti. Tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1. izpētīt tautas jēdzienu, izmantojot K. Dišlera pirmā neatkarības perioda laikā tapušos darbus; 2. analizēt tautas jēdzienu pirms valsts dibināšanas un izvērtēt tautas jēdziena transformāciju pēc valsts dibināšanas; 3. vērtēt tautas jēdziena nozīmi mūsdienu valstī; 4. pētīt atšķirīgo tautas un valsts attiecībās mūsdienu Latvijas valstī no Latvijas pirmajā neatkarības periodā. Un izmantotas šādas zinātniskās pētniecības metodes: 1. salīdzinošā pētniecības metode – tiesību normu un dažādu autoru atziņu salīdzinājums; 2. gramatiskā pētniecības metode – noskaidrojot tautas jēdziena nozīmi K. Dišlera mācībā un mūsdienās; 3. sistēmiskā metode; salīdzinot nācijas jēdzienu K. Dišlera mācībā un mūsdienu zinātnieku izpratni par nāciju, analizējot un radot savus secinājumus; 4. analītiskā metode - dažādu avotu analīze, atziņu vērtēšana.
- Jēdziens "tauta" K.Dišlera mācībā un mūsdienās
- Servitūtu jēdziens un būtība
- Tiesību jēdziens
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tiesību jēdziens
Referāts augstskolai18
Novērtēts! -
Servitūtu jēdziens un būtība
Referāts augstskolai77
-
Tiesību un likuma izpratne Ž.Ž.Ruso mācībā
Referāts augstskolai16
Novērtēts! -
Dona Huana mācība. Jaki indiāņu zināšanu ceļš
Referāts augstskolai9
-
Valsts varas institūciju nošķiršanas nepieciešamība un nozīme sabiedrības dzīvē
Referāts augstskolai7