Katram cilvēkam izpratne par laimi ir atšķirīga. Manuprāt, laimīgs cilvēks ir tas , kurš ir apmierināts ar dzīvi. Dzīves apmierinājumu katram cilvēkam var sniegt dažādas lietas – taustāmas vai ēteriskas, bet svarīgi, lai cilvēks būtu laimīgs. Mūsdienas ļoti daudz populārās literatūras pievērš uzmanību tam, ka cilvēku veselības stāvoklis ir tieši atkarīgs no viņa garīgā stāvokļa. Daudzas fiziskās un garīgās slimības rodas no neapmierinātības ar dzīvi un sevi. Neapmierinājumā cilvēks izjūt lielu sasprindzinājumu, kuram sekas ir dažāda veida slimības. Tādēļ ļoti svarīgi ir apzināties tās lietas, kuras dara cilvēku apmierinātu un laimīgu, nevis pievērst uzmanību lietām, kuras rada negatīvu dzīves pārdzīvojumu. Par to ir tik daudz runāts, tik daudz domāts, spriests un diskutēts. Bet joprojām tas nav nekas konstants, pēc vienas definīcijas izprotams un uztverams. Šķiet, ka nezinu nevienu gadījumu, kad kāda domas vai uzskati par to, kas ir laime un vēl jo vairāk – kā to sasniegt, sakristu/būtu vienādi. Tieši tas mūs visus dara atšķirīgus – atšķirīgie uzskati, principi un nostāja. Taču noteikti ir kaut kādas vienojošas vērtības, kuras ir nozīmīgas atšķirīgām cilvēku grupām, kas dara cilvēkus laimīgus. Šīs atšķirīgās cilvēku grupas var veidoties pēc dažādiem principiem – vecuma, dzimuma, profesijas, nacionalitātes, reliģiskās piederības utt. Man būtiskāk liekas apskatīt, kādas atšķirības laimes izpratnē ir dažāda vecuma cilvēkiem.
Veicot šo pētniecisko darbu, ļoti daudz domāju par to, kas man ir laime. Tik vienkāršs un tomēr grūts jautājums – Kas ir laime?
Pat ne Kas ir laime, bet Kas Tev ir laime?
Vēlējos uzpētīt pēc iespējas vairāk šādu definīciju, laimes definīciju un pati veikt pētījumu, kas tad ir tas, kas atšķir cilvēku uzskatus par laimi, tās iegūšanu. Es domāju, ka sarunas un dažādi domu gājieni par šo tēmu nekad nebeigsies, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka vienas atbildes vai ceļa uz to nav.
Pētnieciskā darba „Jēdziena laime izpratne dažādos vecumposmos” mērķis ir:
noskaidrot kādas atšķirības ir vērojamas laimes skaidrojumā dažādos vecumposmos.
Pētnieciskā darba „Jēdziena laime izpratne dažādos vecumposmos” hipotēze ir: dažādos vecumposmos laimes izpratne atšķiras – pusaudžu vecumā (15-18) tā ir vairāk tendēta uz materiālām vērtībām, bet pieaugušā (18 – 25 ) un profesionālā brieduma gados (30 - 45) – vairāk uz garīgām vērtībām.
Pētnieciskā darba „Jēdziena laime izpratne dažādos vecumposmos” uzdevumi:
1)analizēt un izveidot teorētisko materiālu par vairākiem, atšķirīgiem laimes skaidrojumiem un definīcijām;
2)apkopot teorētisko materiālu par dažādu vecumposmu atšķirībām;
3)veikt pilota pētījumu, kurā ievākt informāciju par laimes vērtību tendencēm;
4)veikt anketēšanu, kurā respondentiem ir jāaranžē dažādi jēdzieni;
5)apkopot un analizēt aptaujas anketās iegūtos rezultātus;
6)balstoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, izdarīt secinājumus.
Pētnieciskā darba „Jēdziena laime izpratne dažādos vecumposmos” izmantotās metodes:
1) pilota pētījums;
2) anketēšana.
Pētnieciskais darbs „Jēdziena laime izpratne dažādos vecumposmos” sastāv no:
1)teorētiskās daļas, kurā ir veikta teorētiskā materiāla analīze par dažādām laimes definīcijām un skaidrojumiem; pusaudžu, pieaugušā vecuma un profesionālā brieduma vecumposmu raksturojums un rekomendācijas, kā sasniegt, iegūt laimi.
2)Praktiskās daļas, kurā aprakstīta pētījuma darba gaita, izmantoto metožu apraksts, respondentu grupas apraksts un pētījuma analīze un pielikumiem.
Ja jau mums ir laimes ideja, tas nozīmē, ka laime pastāv un mēs to nesam sevī.
Laime nav jāmeklē tālumā, jo, kā saka E. Žalenks - nav iedomājams pingvīns, kurš gribētu dzīvot tuksnesī... [5; 69]
Ja sakām sev, ka esam nelaimīgi, mēs sevi identificējam ar nelaimi. To darot, mēs paši sevi notiesājam – redzēt tikai to. Turpretī, ja sakām, ka jūtamies nelaimīgi, mēs varbūt labāk apzināmies, ka nelaime ir tikai sekas tam, ka pasauli redzam vienīgi kā šķēršļu virkni. Justies nelaimīgam vai domāt, ka nelaime tiešām iemājojusi mūsos, ir divas dažādas lietas...…
