Jāzeps Mediņš (1877.) Dzimis Kauņā, kur Jāzepa tēvs pildījis obligāto karaklausību kā kara orķestra klarnetists. Pēc tēva dienesta beigām ģimene atgriezusies Rīgā. Jāzepa muzikālās dotības izpaudušās jau agrā bērnībā un 12 gadu vecumā viņš tika uzņemts Zīgerta mūzikas institūta vijoles klasē, paralēli apgūstot klavieru un čella spēli.
1891. gadā Rīgā ieradās simfoniskais orķestris no Vācijas. Koncertturnejas laikā saslima viens čellists un šajā vietā, uzvarot konkursā, tiek pieņemts Jāzeps Mediņš, kuram tajā laikā bija tikai 14 gadu. Koncertējot ar orķestri tika apgūta visu stīgu instrumentu - vijoles, alta, čella, kontrabasa un pūšamo mūzikas instrumentu: obojas, klarnetes, mežraga spēlētprasme.
No 1896. gada līdz 1901. gadam ir bijis pedagogs Zīgerta institūtā, pēc kura nāves institūta vadīšanu pārņem savās rokās.
Ar 1906. gadu Mediņš uzsāka darba gaitas Rīgas latviešu biedrības teātrī, kur pildījis kapelmeistara pienākumus. Šajā laikā komponēta mūzika teātra izrādēm, bet diemžēl notis kara laikā ir gājušas bojā. 1915. gadā emigrējis uz Maskavu, kur strādājis par ceļojošās operas diriģentu. Atšķirtībā no dzimtenes radusies doma par operas ,,Vaidelote" komponēšanu. Līdz pat 1922. gadam strādājis Baku operā par kormeistaru un diriģentu. Šeit tikušas sarakstītas dziesmas, līdz Rīgai nonākušas tikai trīs. Atgriežoties Rīgā, pēc 2 gadu nostrādāšanas Nacionālajā operā, J. Mediņš ļoti smagi saslimis. Izveseļojies un varējis atsākt strādāt ir tikai pēc 8 gadu ilgas ārstēšanās. …