Ģeogrāfiskais stāvoklis, valsts pārvalde
Jaunzēlande jeb Aotearoa (maoru val.) atrodas Zemes Austrumu un Dienvidu puslodē un tās atrašanās vieta ir starp 160° un 180° meridiānu, tās platība ir 270 534 km². Šī sala ir Klusā okeāna Dienvidu daļā, un aptuveni 1200 km uz Austrumiem no Austrālijas. Jaunzēlande ir salu valsts, tā sastāv no Ziemeļu, Dienvidu, Stjuarta, Četemas, Oklendas un Kempbelas salām. Tās valdījumā ietilpst arī Kuka, Niue un Tokelau salas. Dienvidsalu un Ziemeļsalu atdala 32 kilometrus platais Kuka šaurums. Jaunzēlandi reizēm dēvē arī par kivi zemi gan tās nacionālā putna kivi dēļ, gan Ķīnas ērkšķogas, ko sauc par kivi, dēļ. Šīs valsts krasta līnija ir 15 134 km. Ziemeļu salā ir aktīvas vulkāniskas darbības, kā arī daudz karsto avotu un geizeru. Tāpat valsts atrodas seismiskā zonā, tāpēc arī zemestrīces nav retums.
Jaunzēlandes galvaspilsēta ir Velingtona, kas atrodas Ziemeļu salas galējos Dienvidos, taču šī pilsēta nav lielākā Jaunzēlandē. Valsts galvaspilsēta tiek dēvēta par "pastaigu pilsētu", jo tās rādiuss ir tikai 2 km! Tā atrodas ļoti skaistā vietā, zaļu kalnu lokā pie Kuka šauruma. Jaunzēlandes lielākās pilsētas ir Oklenda (Ziemeļu sala), Kraistčērča (Dienvidu sala), Velingtona un Danīdina (Dienvidu sala).Valsts administratīvais iedalījums ir 9 grāfistes, 9 rajoni un 3 pilsētu apgabali, naudas vienība – Jaunzēlandes dolārs. Valsts iekārta – konstitucionāla, parlamentāra monarhija. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene Elizabete II un valsts vadītāja ir premjerministre Helēna Klārka. Jaunzēlande tiešām izceļas ar ļoti progresīviem un humāniem likumiem. Savulaik tā bija pirmā valsts pasaulē, kur sievietes ieguva tiesības piedalīties vēlēšanās un kurā ieviesa dažādus sociālos pabalstus, arī tagad mums tik pašsaprotamās pensijas. Jaunzēlande nav iekļauta nevienas valsts tā saucamajos melnajos sarakstos. Valsts izglītības sistēma : pamatskola ir no 5 līdz 12 gadiem; vidusskola - no 13 līdz 17 gadiem. Mācību gads sākas janvārī un beidzas novembrī ar 2 nedēļu pārtraukumiem aprīlī, jūlijā un septembrī.
Iedzīvotāji
Jaunzēlandes aptuvenais iedzīvotāju skaits ir 4 061 300 cilvēku un apdzīvotības blīvums – ir aptuveni 15 cilvēku uz km2. Jaunzēlandes nacionālās valodas ir angļu un maoru valoda, taču jāatzīst, ka baltie, angļu valodā runājošie ļoti maz pārzina maoru valodu. Pamatiedzīvotāji ir maori, taču Jaunzēlande savu neatkarību no Anglijas ieguva 1907.gada 26.septembrī, tāpēc arī ieceļojušo angļu pēcteču šajā valstī netrūkst. Patiesībā tieši še cilvēki mūsdienās sastāda lielāko daļu no visiem Jaunzēlandes iedzīvotājiem. Tātad procentuāli visvairāk valsti apdzīvo Jaunzēlandes eiropieši - 74.5%, maori 9.7%, citi eiropieši 4.6%, aziāti 7.4% , bet polinēzieši tikai 3.8%. Pilsētas ir visapdzīvotākās, jo pilsētās dzīvo 86% iedzīvotāju, laukos – atlikušie 14%. Lasīt un rakstīt prot 99% iedzīvotāju. Vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir 75 gadi, sievietēm – 81 gads, kas ir ļoti labs rādītājs. Bezdarba līmenis valstī 2001. gadā ir 5,5%. Vēl ļoti labs rādītājs ir tas, ka vidēji Jaunzēlandē uz 100 vīriešiem ir 103 sievietes. Laukos dzīvo vien 15 % jaunzēlandiešu, pārējie apmetušies uz dzīvi pilsētās. Dienvidsala nav tik apdzīvota, kā Ziemeļsala, lai gan tā teritoriāli ir lielāka.
…
