Latvijas Republika dibināta 1918. gada 18. novembrī, un valsts proklamēšanas akta dalībniekus apsargāja arī studentu rota, kas īsti noformējās 1918. gada decembrī – te arī meklējams jaunsargu aizsākums.
Atjaunotajā Latvijas Republikā 1991. gada 23. augustā Augstākā Padome pieņēma likumu par Zemessardzes izveidi, bet nedaudz vēlāk 12. septembrī Zemessardzes dienesta nolikuma 2. nodaļas 23. punktā teikts: “Zemessardzei ir jaunsargu organizācija. Šīs organizācijas darbību regulē jaunsargu statūti, kurus apstiprina Zemessardzes priekšnieks.”(“Zemgales Ziņas”,5.lpp.) 1992. gada 25. novembrī LR Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Kristovskis parakstīja jaunsargu organizācijas pagaidu nolikumu un jau 30. novembrī tam piekrīt izglītības ministra vietniece Eiženija Aldermane. Jaunsargu organizācija tiek dibināta 1993. gada 4. jūnijā ar pavēli Nr. 38., kad jaunsargu nolikumu galīgi apstiprina Zemessardzes priekšnieks.
Sākotnēji jaunsargu organizācija saskaras ar cilvēku neuzticību kaut kam jaunam, ar skepsi cilvēki izturas pret agrāk nebijušām lietām. Kā savulaik teicis aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis – jaunsargu kustība dara labu darbu, kas ir visvajadzīgākais – rada jaunus un zinošus instruktorus armijai. Jaunsargu organizācija tika izveidota, lai palielinātu jauniešu interesi par Latvijas vēsturi, tūrismu, militārismu, militāro dienestu, veicinātu fizisko attīstību, dotu iespēju sociāli maznodrošinātiem jauniešiem lietderīgi aizpildīt savu brīvo laiku, lai audzinātu jauniešos patriotismu , darītu tos lojālākus valstij, sabiedrībai – tā ir viena no vissvarīgākajām jaunsargu īpašībām. Arī tad, ja jaunieši izvēlētos savu nākotni nesaistīt ar militāro dienestu, tie būtu militāri sagatavoti un patriotiski noskaņoti savas dzimtenes aizstāvji. Ja sāktos kāda militāra agresija vai karš pret Latviju, tad nepietiktu vien ar karavīriem, tātad jaunsargi būtu motivēti, militāri sagatavoti aizsargāt un cīnīties par savu valsti.
…
