Aizvien vairāk pieaug tūrisma plūsma uz tik maz zināmo Baltijas valsti – Latviju. Valsts, kura spējusi pārciest zviedru, poļu, vāciešu un visbeidzot arī krievu laikus un viņu realizēto, dažubrīd pat ļoti nežēlīgo politiku. No šiem laikiem ir saglabājies liels kultūrvēsturiskais mantojums, kuru mūsdienās ļoti plaši piedāvā tūrismā. Vēsturiskie pilskalni, pilis, muižas, pasaules karu kaujas vietas un citas vēstures liecības ir kļuvuši par pieprasītiem tūrisma objektiem.
Viens no pieprasītākajiem tūrisma produktiem Kurzemē ir Viduslaiku izklaides Jaunpils pilī. Jaunpils apkārtne ir bijusi apdzīvota jau sen, bet pils uzcelta 1301. gadā, ap kuru tad laika gaitā ir izveidojies Jaunpils pagasts. Kā jau augstāk minēju, Latvijai vēsturē ir bijuši vairāki īpašnieki, bet Jaunpils pagasts, tajā laikā muiža, vairākus gadsimtus ir piederējusi vienīgi fon der Reku dzimtai. Jau 19. gadsimta otrajā pusē Jaunpilī sāka attīstīties tādi uzņēmumi, kas darbojās vēl šodien. Vēl bez pils Jaunpils pagastā ir arī citas kultūrvēsturiskās vērtības - ūdensdzirnavas, Jaunpils un Struteles luterāņu baznīca, Struteles muiža, Karātavu kalns, Elles kalns, vecie staļļi un vairākas kapsētas. Jaunpilī mūsdienās ir labi attīstījusies lauksamniecība un tūrisms, ir izveidotas jaunas un lielas zemnieku saimniecības, izveidotas naktsmītnes.
Savā darbā aprakstīšu Jaunpils pagasta vēsturi, ievērojamākos kultūrvēsturiskos objektus un pieejamo tūrisma informāciju par Jaunpili.
Jaunpils pagasts atrodas Tukuma rajona pašos dienvidos un robežojas ar Dobeles rajona Annenieku un Bikstu pagastiem, Tukuma rajona Viesatu, Irlavas un Lestenes pagastiem un Saldus rajona Brocēnu novadu. Tas atrodas 80 km attālumā no Rīgas, 30 km attālumā no Tukuma un 20 km attālumā no Dobeles. Laika gaitā pagasta nosaukumi ir bijuši Neuenburg ( vāciešu valdīšanas laikā) un Neienburskaja ( krievu valdīšanas laikā).[ 5; 13]
Par to, ka apvidus apdzīvots sirmā pagātnē liecina senais pilskalns – Karātavu kalns. Te atradusies zemgaļu nocietināta dzīves vieta 10. – 13. gadsimtā, kura iznīcināta gadsimta beigu posmā, vācu krustnešiem iebrūkot Zemgalē. Periodā no 12. līdz 16. gadsimtam teritorija ietilpa Krustnešu ordeņa teritorijā, kas aptvēra kopējo teritoriju no Ventspils un Liepājas līdz Rēzeknei. Vācu ordeņbrāļi 1301. gadā uzcēla Jaunpils pili (Neuenburg). 16. un 17. gs. otrajā pusē pēc Altmarkas līguma teritorija ietilpst Kurzemes hercogistē. 16.gs. ap Jaunpils pili veidojās lēņa muižas saimniecība, kas vairākus gadsimtus piederēja baronu fon der Rekes dzimtai, kura to ieguvusi pateicoties Tīsam fon der Rekem, kurš to un vēl 18 muižas: Viesatu, Remtes, Bikstu, Grenču, Blīdenes un citas, ieguvis savā īpašumā pēc strīda ar pirmo Kurzemes hercogistes hercogu Gothardu Ketleru.…
