Šodienas piedāvājumu JP sektorā sastāda apmēram 500 daļēji pabeigti un pilnībā pabeigti projekti. Šajā pētījumā autors analizēs Rīgā realizējamos un realizētos, jo apkārtnē esošo projektu tendences ir ļoti neregulāras, atkarīgas no katra konkrētā rajona būvvaldes noteikumiem un skatāmas kontekstā tikai ar attiecīgā rajona attīstības perspektīvām.
Jauno projektu „kustība” sākās ap 2001.gadu, kaut līdzīgu parādību Latvijas jaunākajā būvniecības vēsturē varēja novērot jau 90. gadu sākumā, kad dažas kompānijas mācēja pārliecināt potenciālos pircējus ieguldīt savus uzkrājumus nevienam nezināmos attīstības projektos. Šādu projektu nebija daudz, bet neskatoties uz to pieticīgo daudzumu, daļa no tiem bija nolemti neveiksmei. Ar šiem dažiem nerealizētajiem projektiem pietika, lai radītu negatīvu rezonansi jau tā mikroskopiskajā tirgus daļā un apstādinātu nozari pilnībā. Tikai ap 2000.gadu, kad bija jau skaidra Eiropas Savienības vīzija, kas savukārt bija skatāma kontekstā ar ieguldījumu drošību, sākās nosacīta nozares renesanse. Bet, kā celtniecības „buma” sākumu, neapšaubāmi varam minēt banku procentu likmju lejupslīdi, līdz šodienas līmenim.
Piedāvājums sākotnēji nebija tik plašs, kā šodienas tirgū, jo niša vēl tikai sāka veidoties un tās pamatā bija padomju laikā nepabeigtās būves - to renovācija. Tātad tirgus sākās ar vraku reanimāciju. Kad lielākā daļa veco jaunbūvju jau bija „izķertas”, sākās pamestu industriālo objektu apgūšana un pielāgošana dzīvošanai. Tā dzima daudz gan labi, gan ne tik ļoti izcili dzīvojamie nami, kas būtu piemērojami dzīvošanai. …