Mediju tehnoloģijas nemitīgi mainās un attīstās. Pēdējo 100 gadu laikā cilvēce ir pieredzējusi radio, televīzijas ieviešanu, kas ir neatgriezeniski ietekmējusi cilvēku attieksmi pret drukātajiem medijiem. Šodien izveidotie sakaru tīkli ļauj jebkāda mēroga un nozīmes informāciju vienā acumirklī nogādāt jebkurā pasaules punktā. Ja pirms kāda laika tieši TV kabeļtīkli ļāva cilvēkiem savās mājās vērot daudzus gan vietējos, gan ārzemju TV kanālus, tad šodien satelīta šķīvji un interneta tīkls šo pieejamo TV kanālu skaitu padara teju vai bezgalīgu. Videomagnetofons un TV tālvadības pults nu ļauj skatītājam pašam kontrolēt ko, kur un kad viņš vēlas skatīties. Un pie apvāršņa esošā digitālā televīzija un nemitīgi augošais interneta tīkls sola izmainīt mums pierasto mediju izskatu un veidu, kā tie darbojas.
Pētījumi
Dedzīga katras jaunas masu komunikācijas tehnoloģijas apguve ir stimulējusi divus galvenos pētniecības virzienus. Pirmais no tiem ir izstumšanas efekts. Šie pētījumi apskata to, vai jauno tehnoloģiju apguve un izmantošana izstumj vai arī aizvieto gan ar medijiem saistītās darbības, gan arī citas nodarbes. Piemēram, agrīnie pētījumi par TV ietekmi uz bērnu fokusējās uz to, vai televīzija aizvieto lasīšanu, kura tika uzskatīta par izglītojošāku un labvēlīgāku laika kavēkli (Šramms, 1961). Daži agrīnie kabeļtelevīzijas ietekmes pētījumi fokusējās arī uz to, vai kabeļtelevīzijas skatīšanās izstumj vietējo raidorganizāciju TV kanālu skatīšanos. Lai gan šādos pētījumos bija arī tieši ekonomiska ieinteresētība, pētnieki atzina, ka aizvien lielāka kabeļtelevīzijas skatīšanās var radīt uzmanības novēršanu no vietēja mēroga informācijas un ziņām (Hills, Dvaijers, 1981). Tāpat pētījumi ik pa laikam izvirza apgalvojumu par Internetu, ka šī medija lietošana samazina sociālo interakciju un ka tas var novest pie individuālās izolācijas no sabiedrības (Krauts, 1998).…
