Pēc sava politiskā rakstura “Pēterburgas Avīzes” vērtējamas kā progresīvs liberāli reformistisks laikraksts. Taču konkrētajos Baltijas vēstures apstākļos laikrakstam bija demokrātiska nozīme un Baltijas vācieši to atzina par politiski ļoti bīstamu. Tā laika šķiriskajā situācijā “Pēterburgas Avīžu” galvenā tendence bija veicināt latviešu buržuāzijas augšanu un tās mantisko nostiprināšanos, ticot, ka ar to celsies vispārējā latviešu tautas materiālā un garīgā labklājība. “Pēterburgas Avīzes” iestājās par kapitālisma attīstību Latvijā, vērsās pret feodālisma paliekām Baltijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē. “Kapitāls mūsu dienās ir kungs un valdnieks pār visu pasauli” – rakstīja “Pēterburgas Avīzes”. Jaunlatviši uzsvēra, ka šajā cīņā īpaši svarīga loma ir tautas apgaismei: “Latvieti, specini savu prātu, tad tu būsi pieaudzis cilvēks un vadītāja tev nevajadzēs”. Laikrakstam tātad raksturīga arī specīga vispārdemokrātiska apgaismes un nacionālās pašapziņas tendence. Latviešu tautas izglītošana bija viens no “Pēterburgas Avīžu” galvenajiem uzdevumiem.
Raksti par politiskiem jautājumiem. “Pēterburgas Avīzes” sistematiski un pārdomāti vēstīja par iekšzemes un ārzemju politiskajiem notikumiem. Tā kā “Pēterburgas Avīzes” iznāca reformu periodā, jaunlatvieši kā reformu politikas piekritēji, cīņā pret Baltijas vāciešiem diplomātiski atsaukdamies uz patvaldību, atzinīgi rakstīja par carisma reformām. Viņi atzina, ka cara patvaldība “bez mitēšanās” gādājot par “zemnieku labklāšanu”.
Viens no lielākajiem politiskajiem notikumiem cariskajā Krievijā tai laikā bija poļu dumpis. “Pēterburgas Avīžu” redakcijai, rakstot par dumpja notikumiem, bija nepieciešama piesardzība, jo vācu muižnieki un mācītāji savās sūdzībās centās vilkt paralēles starp jaunlatviešu darbību un Baltijas zemnieku sūdzībām un to, kas norisinājās Polijā. Tas, ka “Pēterburgas Avīzēs” bija ievietotas ziņas par poļu revolucionāro kustību, saistīts arī par “dumpinieku darbiem”, nenoliedzami ietekmēja masu apziņu Latvijā. Nemieri no Polijas bija pārsviedušies arī uz Lietuvu, Baltkrieviju un Ukrainu un skāra arī Augškurzemi.
“Pēterburgas Avīzēs” ziņots arī par kapitālisma attīstības rezultātā izraisītajām nacionālās atbrīvošanās kustībām citās zemēs. Daudz rakstu bija par Itālijas apvienošanās cīņām Garibaldija vadībā, bija ziņas arī par nacionālās atbrīvošanās cīņām Meksikā, Melnkalnē, sacelšanos Ķīnā, Grieķijā u. c. Pats svarīgākais notikums ārzemēs bija pilsoņu karš Ziemeļamerikas Savienotajās valstīs.
…
