6. Nobeigums
7. Jaunlatviešu kustības nozīme
Jaunlatvieši iezīmē jaunu lappusi latviešu kultūras attīstībā. Grūti iedomāties, kā būtu attīstījusies gan latviešu tautas kultūras dzīve, gan sabiedriskie procesi, ja nebūtu tā laika gaišo latviešu inteliģences prātu.Vēl 19. gadsimta sākumā latviešu zemnieka sociālais stāvoklis bija nožēlojams, viņu nievāja un mina ar kājām. Pēc nedaudz vairāk kā pusgadsimta jau bija sava latviskā kultūrvide un latvieši no zemniekiem sāka veidoties par kultūrnāciju ar savu vēsturisko apziņu. Jaunlatviešu sasniegumi nebija tikai idejiskā līmenī, šeit var runāt par virkni praktisku veikumu, kuri veidojuši mūs kā kultūrtautu līdz pat šodienai.
Kr.Barona savāktās dainas vēl šobrīd dzīvo un „prezentē” mūsu valsti, tā ir neatņemama mūsu tautas kultūras mantojuma daļa. 1868.gadā iznāk laikraksts „Baltijas Vēstnesis”,gadu vēlāk Rīgā tiek nodibināts latviešu muzejs. Pirmā atmoda sekmē Rīgas Latviešu biedrības izveidošanu 1868. gadā, kas pulcē daudz biedru un galvenokārt nodarbojas ar latviskas kultūrvides kopšanu.1870. gadā top Rīgas Latviešu teātris Latviešu valodas kopēji J.Alunāns un A.Kronvalds ieviesuši vairāk par 500 jaunvārdiem,bez kuriem nav iedomājama mūsu šodienas leksika.
Tādā vidē iesētais latvietības zieds bija jāaudzē, bet ziedēšanas laiks norisa stipri vēlāk,pēc 50 gadiem, kad veidojās Latvijas valsts.
Visvaldis Lācis vērtē jaunlatviešu kustību: „Tautas atmodas kustības vadoņi nebija vienojušies organizētā grupā, viņiem nebija rakstītas programmas mērķu sasniegšanai, bet viņi nebija samierinājušies ar toreizējo kārtību, ko viņi gribēja grozīt. Viņi redzēja tālāk uz priekšu nekā citi latvieši, viņi bija pakāpušies it kā uz augstākām kāpnēm. No tām viņi nākotnē saskatīja torņus, kuros plīvo latviešu karogs, ko citi nemaz nenojauta.”1 Vairāk kā pirms 150 gadiem A.Kronvalds ir teicis :”Mums vajag dedzīgas, diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašā labuma.”2
Jaunlatviešu gaišie prāti mīlēja savu tēvzemi, savu tautu un mācīja to darīt arī citiem saviem tautiešiem. Šī kultivētā mīlestība, iespējams, pēc pusgadsimta palīdzēja izveidot Latvijas valsti. Jaunlatviešu veikums ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstās mūsdienu latviešu kultūra.
…
