Nobeigums
Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50. - 80. gados. Viņu ieguldījums latviešu tautas atmodā bija tiešām liels.
19. gadsimta vidū, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un dzimtbūšanas atcelšanai, notika straujāka izglītības un kultūras attīstība. Tika atvērtas vairākas pagastskolas un arī draudzes skolas. Jaunlatvieši bija latviešu progresīvās inteliģences kustība, kura galvenokārt cīnījās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu.
1856. gadā, vienīgajā Baltijas guberņas augstskolā Tērbatā, mācījās deviņi latviešu studenti, tajā skaitā - Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns. Tieši ap viņiem veidojās šī kustība, kas deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā. Jaunlatvieši rūpējās par tautas izglītību, kultūru un latviešu valodas attīstību.
Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā - literatūrā valodniecībā, teātra un tēlotāja mākslā, folkloristikā un mūzikā. Jaunlatviešu idejas tautā nestas ar tā laika preses izdevumiem – „Mājas Viesis”, „Sētu, Dabu, Pasauli” , „Pēterburgas Avīzes”, „Baltijas Vēstnesis” starpniecību.
Jaunlatvieši deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, literārās valodas pilnveidošanā, folkloras vākšanā, nacionālās literatūras veidošanā, tautas izglītības attīstībā.
Jaunlatviešiem bija liela nozīme latviešu tautas atmodā, jo pateicoties viņiem latvieši saprata, ka ar vācu kundzību vajag cīnīties, ka latviešiem visu mūžu nav jāstrādā vācu muižnieku labā. Latvieši saprata, cik nozīmīga ir izglītība.
Vienīgais jaunlatviešu darbības mīnuss bija tas, ka cerēdami, ka krievi palīdzēs latviešiem atbrīvoties no vācu virskundzības, jaunlatvieši neviļus palīdzēja tiem krieviem, kas gribēja pārkrievot latviešu. Bet tas nav tik traki salīdzinot ar nenovērtējamo ieguldījumu, kuru tautas atmodas darbinieki deva latviešu nacionālās apziņas veidošanā un kultūras, izglītības attīstībā.
…
